Rīgas Attīstības departaments katram 101 mājas dzīvokļu īpašniekam ar draudiem par soda sankcijām nosūtīja ziņu par pienākumu demontēt mājā izbūvētās nemarķētās elektronisko sakaru līnijas. Līdz 1. novembrim neviens normatīvais akts neparedzēja dzīvokļu īpašniekiem tiesības slēgt līgumus par kopīpašuma izmantošanu ar komersantiem. To ar trešajām personām veica mājas apsaimniekotājs. Daļa kopīpašuma atradās aiz slēgtām durvīm. Līdz 2018. g. MK noteikumos Nr. 907 bija punkts, kas noteica, ka dzīvokļu īpašnieki neatbild par mājai nepiederošu aparatūru. Jaunajā Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka vienīgi dzīvokļu īpašumu kopība lemj par elektronisko sakaru būvēšanu mājas kopīpašumā. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem jābūt juridiskām un tehniskām zināšanām. Vai paļauties uz tiesiskās paļāvības principu? Pēc Civillikuma normām var ierobežot privātīpašuma īpašnieka tiesības. Šoreiz ir notikusi privātīpašuma okupācija, izmantojot normatīvos aktus.
Kā pareizi aprakstā norādāt, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu jautājuma izlemšana par publisko elektronisko sakaru tīklu izvietošanu dzīvojamās mājas kopīpašumā ir vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē. To paredz likuma 16. panta otrās daļas 5. punkts, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci lemt par (kopīpašuma) lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu. Likuma norma ir radīta dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzībai, lai būtiskas darbības ar kopīpašuma daļu nevarētu notikt bez dzīvokļu īpašnieku kopības ziņas.
Neraugoties uz minēto lēmumu pieņemšanas kārtību, vienlaikus ar lēmuma (par publisko elektronisko sakaru tīklu izvietošanu) pieņemšanu dzīvokļu īpašnieku kopība var izlemt uzdot dzīvojamās mājas pārvaldniekam kā kompetentam un zinošam profesionālim veikt darbības attiecīgā lēmuma realizācijai, tostarp noslēgt līgumu ar publisko elektronisko sakaru tīklu operatoru par veicamajiem darbiem, saskaņot un uzraudzīt tīklu izvietošanas jeb būvniecības procesu u. tml., nodrošinot procesa tiesisku īstenošanu.
Konkrētajā situācijā iestādes izsūtītais paziņojums acīmredzot ir saistīts ar pieļautiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem minēto elektronisko sakaru tīklu izvietošanā, jo tiem nav nodrošināts atbilstošs marķējums. Jāuzsver, ka publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai dzīvojamā mājā jebkurā gadījumā jānorit atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Visi normatīvie tiesību akti tiek publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un tie jebkurai personai ir brīvi pieejami arī elektroniskajā formātā. Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta otro daļu neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!