Labdien! Jaunais dzīvojamās mājas projekts, visiem dzīvokļiem ir individuālie skaitītāji. Līgumā ar apsaimniekotāju norādīts, ka maksājumi notiek pēc skaitītājiem, bet apsaimniekotājs ir izdomājis, ka “godīgi” ir 10% no visa apkures rēķina pierēķināt visiem, izdalot uz dzīvokļa kvadratūru. Mājā nav ierobežojuma, cik daudz siltuma var uzstādīt radiatoros, un ir kaimiņi, kuri radiatoros uzstāda temperatūru ap 25–27 grādiem, kā rezultātā par to jāmaksā visai mājai. 10% rēķinā tiek aprēķināti kā koplietošanas siltums, lai gan realitātē kāpņu telpā radiatori ir noregulēti uz 0. Mājas iemītniekiem nav bijis kopsapulces vai kopēja lēmuma par minēto apkures izmaksu sadalījumu, tas ir tikai apsaimniekotāja izdomāts “godīguma” princips. Ja mājai ir skaitītāji, vai apsaimniekotājs drīkst patvaļīgi daļu apkures izmaksu sadalīt uz visiem mājas iedzīvotājiem?
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē ir pieņemt lēmumu par “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību”. Līdz ar to sākotnēji jānoskaidro, kādus lēmumus un metodiku attiecībā uz komunālo pakalpojumu piegādi dzīvokļu īpašnieku kopība ar savu lēmumu ir apstiprinājusi. Parasti tas ir viens no pārvaldīšanas līguma pielikumiem.
Tā kā dzīvojamā māja ir jaunais projekts, tad, visticamāk, pārvaldīšanas līgums un pakalpojumu aprēķina metodika jau tika norādīti, parakstot pirkuma līgumu vai priekšlīgumu. Tomēr tas neliedz dzīvokļu īpašniekiem patlaban noteikt pakalpojumam citu aprēķina kārtību, kas ir atbilstoša normatīvajam regulējumam.
Iespējas, saskaņā ar kurām dzīvokļu īpašnieki var noteikt pakalpojumu aprēķina metodiku, ir regulētas 2015. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” (turpmāk – noteikumi).
Noteikumu III nodaļa attiecas uz siltumenerģijas piegādi. No jautājumā aprakstītā ir saprotams, ka tiek piemērots noteikumu 17.2. un 19.4. apakšpunkts. Lai sniegtu pilnvērtīgu atbildi, jāprecizē, kurš no noteikumu 18. punkta apakšpunktiem uz konkrēto dzīvojamo māju būtu attiecināms. No tā atkarīgs piemērojamais noteikumu pielikums. Attiecīgi noteikumu 20., 21. vai 22. punkta apakšpunkti un tajos minētās atsauces uz noteikumu 2.–19. pielikumu.
Papildus jānorāda, ka apstāklis, ka sildelementi kāpņu telpās neizdala siltumu, nemaina faktu, ka kāpņu telpa saņem siltumu no dzīvokļu īpašumiem caur sienām. Pat ja kāpņu telpā nebūtu ierīkoti sildelementi, dzīvokļu īpašniekiem var rasties pienākums norēķināties par koplietošanas apkuri. Skatīt, piemēram, noteikumu pielikumu Nr. 21.
Ieteiktu jautājuma uzdevējam vērsties pie dzīvojamās mājas pārvaldnieka ar lūgumu izskaidrot sniegtā pakalpojuma aprēķina metodiku, kā arī iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka konkrēto metodiku ir apstiprinājusi dzīvokļu īpašnieku kopība atbilstoši noteikumos iespējamajiem aprēķinu veidiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
