Labdien! Man ir radies jautājums par laulības šķiršanu un mantas dalīšanu. Kad mēs apprecējāmies, pirmajā mēnesī pēc laulības tika nopirkta zeme – par naudu, kas bija uzkrāta pirms laulības. Pēc tam es noformēju kredītu mājas būvniecībai. Kad kredīts tika izsniegts, sieva aizbrauca uz citu pilsētu mācīties un nedzīvoja mūsu pilsētā, tikai atbrauca brīvdienās. Es pārņēmu uz sevi viņas uzturēšanu. Viņa mājā neieguldīja neko, jo es to cēlu par kredīta naudu un saviem līdzekļiem, kā arī paralēli uzturēju viņu, maksāju par īres dzīvokli citā pilsētā un citus izdevumus. Tagad māja ir uzcelta, bet vēl nav nodota ekspluatācijā. Ja mēs šķiramies, vai viņa vispār var prasīt pusi no šīs mājas, kurā viņa neko nav ieguldījusi? Kredīts ir uz mana vārda, un viņa tam nav pat galvotāja.
Ja vien jūs ar laulāto neesat slēdzis laulības līgumu, ar kuru atrunājāt mantas, tajā skaitā nekustamā īpašuma, īpašumtiesību jautājumu, tad jūsu starpā šobrīd pastāv likumiskās laulāto mantiskās attiecības.
Saskaņā ar laulāto likumisko mantisko attiecību regulējumu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās (skat. Civillikuma 89. panta otro daļu).
Arī nekustamais īpašums, kas iegūts laulības laikā, būs uzskatāms par abu laulāto kopīgo mantu, ja laulātie to iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Ja kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis pirmā pārvaldībā. Jebkādai rīcībai ar šo laulāto kopīgo mantu tomēr būs nepieciešama arī otra laulātā piekrišana (skat. Civillikuma 90. panta otro daļu, 93. pantu).
Laulātajiem, dalot mantu šķiršanās gadījumā, ir tiesības, savstarpēji vienojoties, noteikt katra laulātā ieguldījuma daļu kopīgajā mantā. Laulātie var vienoties, ka katra laulātā ieguldījums ir vērtējams kā vienāds, atstājot 1/2 domājamo daļu no īpašuma katram, tomēr tikpat labi sadalījums var būt par labu kādam no laulātajiem vai arī laulātie var atzīt, ka īpašums ir uzskatāms par kāda laulātā atsevišķo mantu.
Ja laulātie, šķirot laulību, tomēr nespēj vienoties par mantas dalīšanu, tad viņi šo jautājumu var risināt tiesas ceļā. Tādā gadījumā katrai pusei būs jāpierāda savs personiskais ieguldījuma apmērs laulības laikā iegūtajā mantā. Jāatzīmē, ka, vērtējot katra laulātā ieguldījumu laulāto kopīgās mantas radīšanā, ieguldījuma jēdziens tiek tulkots paplašināti. Tas izriet no Civillikuma 89. panta otrās daļas, kur ar ieguldījumu laulāto kopīgajā mantā saprot ne tikai katra laulātā ieguldītos tiešos līdzekļus, bet arī katra laulātā “darbības palīdzību”. Šāds paplašināts ieguldījuma tulkojums izriet no juridiskās literatūras, kurā atzīts, ka “otra laulātā darbības palīdzībai” Civillikuma 89. panta otrās daļas izpratnē nav obligāti jāizpaužas kā mantiski novērtējama ieguldījuma izdarīšanai. Ar šādu “darbības palīdzību” saprotamas arī tādas darbības kā, piemēram, mājsaimniecības vešana ikdienā un laulāto kopīgo bērnu ikdienas aprūpe un uzraudzība u. tml. (E. Kalniņš. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 286. lpp.).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
