Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pants noteic, ka minētā likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Taču gadījumā, ja izmantojat maksas autostāvvietu, tad jums kā autostāvvietas lietotājam ar maksas autostāvvietas pakalpojuma sniedzēju veidojas civiltiesiskas attiecības (nevis administratīvas). Tādā gadījumā saziņas veids un citi nosacījumi izriet no līgumiskajām attiecībām. Novietojot automašīnu maksas stāvvietā, jums ir jābūt pieejamiem autostāvvietas lietošanas noteikumiem, piemēram, mobilajā lietotnē, vai tiem ir jābūt izvietotiem konkrētajā stāvvietā. Ja automašīnas īpašnieks vai turētājs ir pārkāpis automašīnas stāvvietas lietošanas noteikumus/līguma noteikumus un maksas stāvvietas pakalpojuma sniedzējam nav pieejama informācija par konkrēto automašīnas lietotāju, tad tas ir pamatots iemesls, lai nepieciešamo informāciju soda piemērošanas nolūkā iegūtu, piemēram, no Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Šādai kārtībai gan ir jābūt noteiktai noslēgtajā līgumā/autostāvvietas lietošanas noteikumos. 

Civillikuma 1895. pants noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Taču saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Tas nozīmē: ja kreditors nebūs tiesā vērsies desmit gadu (piemēram, privātpersona) vai triju gadu (piemēram, komersants – pakalpojuma sniedzējs) laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, tad iestāsies noilguma termiņš. Taču uzreiz ir jānorāda, ka noilguma tecējums var tikt pārtraukts, proti, Civillikuma 1905. pants noteic, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, paziņojumi, vēstules). Savukārt 1906. pants noteic, ka noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.  

Jānorāda, ka, saņemot vēstules/paziņojumus no kreditora, ir rūpīgi jāiepazīstas ar to saturu, proti, normatīvie akti neregulē to, cik reižu kreditoram ir tiesības/pienākums paziņot par parāda esamību. Tādēļ iespējams, ka par vienu un to pašu pārkāpumi var būt atgādināts vairākas reizes, ja pēc iepriekšējā paziņojumu nav veikta saistību izpilde. 

Kā norādīts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), kas ir valsts akciju sabiedrība, kura saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un CSDD Statūtiem nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju,  tīmekļvietnē, tad gadījumā, ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka (turētāja) adrese, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības maiņa nav obligāta. Tranportlīdzekļu reģistrācijas un reģistrācijas apliecību izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. 

Soda apmērs ir jāvērtē katrā konkrētajā situācijā atbilstoši konkrētā līguma nosacījumiem. Tāpat ir jāizvērtē, no kā sastāv attiecīgā summa, piemēram, vai soda aprēķina kopējā summā nav iekļauti parāda piedziņas uzņēmuma parāda atgūšanas izdevumi (skat. Ministru kabineta noteikumus Nr .61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”). Ja jums ir kādas neskaidrības, tad varat vērsties pie kreditora/parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja un prasīt rakstveidā izskaidrot pieprasītās summas aprēķinu (piemēram, ja kreditors vērsīsies tiesā parāda piespiedu piedziņai, arī tad kreditoram ir jānorāda, kā veidojas piedzenamās summas apmērs).  

Vienlaikus, jānorāda, ka ārpustiesas parādu atgūšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un līguma nosacījumiem izvēlas kreditors, tostarp viņš izvēlas arī parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, jo ārpustiesas parāda piedzinējs darbojas kreditora uzdevumā.