Labdien! Esmu radiologs (rezidents). Man ir noslēgta vienošanās ar reģionālo slimnīcu, kurā rakstīts, ka pēc rezidentūras pabeigšanas vismaz pieci gadi jānostrādā slimnīcā, stacionārā (t. sk. jādežurē uz vietas). Darba likuma 148. panta 4. un 5. punktā ir minēts, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, ir tiesības prasīt iespēju veikt darbu attālināti. Pastāvīgi dzīvoju Rīgā. Rezidentūras laikā man ir piedzimis bērns, un diemžēl nav iespējas ar ģimeni pilnībā pārvākties uz citu pilsētu (pilsētu, ar kuru ir noslēgts līgums). Vairāki ārsti radiologi savu darbu veic attālināti. Saprotu, ka ir atsevišķas dežūras, kad ir jābūt pieejamam uz vietas slimnīcā, un uz tām es piekrītu braukt. Vai, ņemot vērā, ka man ir bērns līdz 8 gadu vecumam un ārsta radiologa darba pienākumi ir izpildāmi arī attālināti, pamatojoties uz Darba likumu un ņemot vērā noslēgto vienošanos kā reģionālajam rezidentam, varu prasīt darba devējam nodrošināt darbu attālināti? Vai attālinātais darbs un dežūras uz vietas ir pielīdzināmas darbam stacionārā normālā darba laika ietvaros?
Ņemot vērā, ka jums ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, saskaņā ar Darba likuma 148. panta ceturto daļu jums ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Darba laika pielāgojums attiecināms arī uz darbinieka tiesībām prasīt iespēju veikt darbu attālināti, ja šāda iespēja uzņēmumā atbilstoši darbinieka veicamajam darbam amatam objektīvi pastāv.
Ievērojot minētā panta piekto daļu, iesakām jums ar rakstveida pieprasījumu par darba laika organizācijas pielāgojumu vērsties pie darba devēja, kuram ir pienākums šo pieprasījumu izvērtēt un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas informēt jūs par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Ja šāds darbinieka lūgums netiek apmierināts, tad darba devējam būtu jāsniedz darbiniekam atbilde, norādot objektīvu šāda atteikuma pamatojumu.
Vienlaikus norādāms, ka darba devējam darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši nosakot darba apstākļus, ir aizliegta atšķirīga attieksme, kas balstās uz kādu speciālo pazīmi (darbinieka dzimumu, rasi, ādas krāsu, vecumu, invaliditāti, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju) vai citiem apstākļiem. Atšķirīgās attieksmes aizliegums ir daļa no vienlīdzības principa, tikai konkretizēts kontekstā ar objektīvi atšķirīgu pazīmi, kura, izņemot noteiktus gadījumus, nedrīkst veidot pamatu atšķirīgai attieksmei.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
