Atbilstoši Notariāta likuma 325. panta 2. punktam zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

Atbilstoši Civillikuma 178. panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, tad vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Atsevišķa aizgādība parasti tiek noteikta gadījumos, kad vecākiem dažādu apstākļu dēļ ir apgrūtināta kopīgu lēmumu pieņemšana saistībā ar bērnu (Augstākās tiesas 2015. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-995/2015 12. punkts). Tādējādi kopīgas aizgādības gadījumā vecāki ar bērnu saistītos lēmumus pieņem kopīgi, savukārt atsevišķas aizgādības gadījumā tas vecāks, kura atsevišķā aizgādībā ir bērns, var vienpersoniski, neprasot otra vecāka piekrišanu, lemt par jautājumiem, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, izglītību, veselību u. c.

Ja starp vecākiem ir strīds par bērna aizgādību, tad lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likumā paredzētos izņēmumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.² panta pirmo daļu prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors. Lietu piekritība ir noteikta Civilprocesa likuma 244.³ pantā.