DUS tika veikts kriminālpārkāpums pēc KL 180. panta pirmās daļas (zādzība par 1,50 eiro), zagļi aizbēga, tika izsaukta Valsts policija. Policija iesniegumu atteicās pieņemt, jo DUS kasierei neesot pilnvaras ziņot par nodarīto kaitējumu un iesniegt iesniegumu par materiālajiem zaudējumiem. Policija apgalvoja, ka no šādiem iesniegumiem nav jēgas, jo persona netiks saukta pie atbildības, ja netika veikta zādzība lielā apmērā (ja pareizi sapratu, minimālās mēnešalgas apmērā). Vai policija ir tiesīga nepieņemt iesniegumus, pat ja nav šīs pilnvaras? Vai personas netiek sauktas pie kriminālās atbildības pat tad, ja ar vairākām zādzību epizodēm tiek sasniegta šī minimālā mēnešalga? Kādi sodi ir paredzēti, piemēram, tikai par vienu šo zādzību?
Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot šā likuma 175. panta trešajā un ceturtajā daļā, 177. panta trešajā daļā un 179. panta trešajā daļā paredzētos noziegumus. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Konkrētajā gadījumā, ja kasierei nebija pilnvaras pārstāvēt DUS, kas ir juridiska persona, kasiere Valsts policijai iesniegumu iesniegt nevarēja. Tomēr apstāklis, ka iesniegums uzreiz netika iesniegts, neliedz DUS iesniegt iesniegumu vēlāk. Turpmāk šādām situācijām būtu ieteicams sagatavot pārpilnvarojumus uz visām nodarbinātajām personām, kas konkrētajā dienā (maiņā) ir atbildīgas par kasi, lai katru dienu vismaz vienai personai būtu tiesības iesniegt iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Vienīgais, kas jāatceras, – ir nepieciešamas visas pilnvaras, kurās norādīts gan tas, ko pilnvaro, gan tas, kurš un ko pārpilnvaro tālāk, lai policija varētu izsekot, ka personai ir tiesības pārstāvēt juridisko personu. Tāpat apstāklis, ka uzreiz netika iesniegts iesniegums, pats par sevi neliedz to izdarīt vēlāk, jo policijai elektronisajā notikumu žurnālā ir jābūt reģistrētam izsaukumam par zādzības izdarīšanu.
Apgalvojums, ka no šādiem iesniegumiem nav jēgas, ir pilnīgi aplams, jo šādā veidā tikai tiek faktiski atbalstīta zādzību un noziedzīgu nodarījumu kā tādu izdarīšana un tas vairo šādas personās nesodāmības sajūtu. Krimināllikumā nav atrunāta robeža, no kuras jābūt izdarītai zādzībai nelielā apmērā, līdz ar to DUS kā cietušajai ir tiesības iesniegt iesniegumu arī par zādzību, kuras materiālais kaitējumus veido tikai 1,50 EUR.
Ja DUS izsaukuma brīdī nebija nevienas personas, kurai būtu derīga pilnvara sagatavot iesniegumu, tad Valsts policija pamatoti atteicās pieņemt iesniegumu, tomēr vienlaikus, kā jau iepriekš norādīts, to var izdarīt arī vēlāk. Turklāt iesniegumu var iesniegt arī elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, tam pievienojot pilnvaru.
Ja pierādījumu kopums ir pietiekams, lai personu sauktu pie kriminālatbildības, tad nav izšķirīgi tas, kā veidojas noziedzīgā nodarījuma kaitējuma apmērs. Kā jau tika minēts iepriekš, Krimināllikumā nav atrunāta robeža, no kuras jābūt izdarītai zādzībai nelielā apmērā.
Krimināllikuma 180. panta pirmā daļa paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Nosakot soda veidu un mēru, ņem vērā Krimināllikuma 46. panta otrās un trešās daļas nosacījumus, proti, noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Tas faktiski ietver noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas raksturojumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
