Labdien! Dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos. Vienā ēkas daļā ir plakanais jumts (ruberioīds/bitumens), zem kura ir dzīvokļa īpašums (cietušais), kurā konstatēta mitruma iekļūšana no jumta. Uz šī jumta pirms vairāk nekā 15 gadiem bez saskaņota būvprojekta (nedz ar kopību, nedz būvvaldē) tika izbūvēta ventilācijas iekārta (īpašumtiesības uz iekārtu nav nostiprinātas), kas paredzēta tikai šim, cietušajam dzīvokļu īpašumam, kurā šobrīd iekļūst mitrums.
Cietušā dzīvokļa īpašnieks ir vērsies pie kopības, prasot veikt jumta remontu. Pastāv pamatotas aizdomas, ka viena no mitruma iekļūšanas vietām ir tieši gar šo izbūvēto ventilāciju, bet to nevar pierādīt, līdz tā netiek demontēta (izbūvēta tieši uz jumta plaknes). Cietušā dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt, ka ventilācijas iekārta ir pie vainas.
Kādas ir kopības tiesības pieprasīt šīs ventilācijas iekārtas pilnu demontāžu, ja nav skaidra tās piederība? Vai kopība drīkst demontēt ventilācijas iekārtu kā “nelikumīgu būvi”, nevienam neko nekompensējot? Vai kopība var atteikties veikt jumta remonta darbus, ja ventilācijas iekārta netiek demontēta? Kādas ir katras iesaistītās puses – ēkas pārvaldnieka, kopības un dzīvokļa īpašuma īpašnieka – tiesības un pienākumi?
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu dzīvojamās mājas jumts ir dzīvojamās mājas kopīpašumā esoša daļa.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantam lēmumus par kopīpašumā esošu daļu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība. Atbildes uz jūsu jautājumiem lielā mērā ir atkarīgas no faktiskajiem apstākļiem un iespējām tos pierādīt.
Kā tas izriet no iepriekšminētā regulējuma, kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par demontāžu. Tajā pašā laikā demontāžu var īstenot pēc dažādiem scenārijiem. Ja nav konstatējams, kurš ir ventilācijas iekārtas īpašnieks, un neviens neiebilst pret šo demontāžu, tad to iespējams veikt kārtējo remontdarbu ietvaros. Tomēr, ja ir zināms, ka īpašnieks ir dzīvokļa īpašuma īpašnieks (un tas iebilst pret to – respektīvi, pastāv strīds), tad kopība var vērsties tiesā ar prasību pārtraukt izmantot kopīpašumā esošu daļu pretēji kopības lēmumiem (prasība saskaņā ar Civillikuma 1039. pantu).
Ja kopība iegūtu pierādījumus par to, ka uzstādītās iekārtas ir bojājušas jumta segumu, kā arī pierādījumus par to, kurš ir veicis iekārtu uzstādīšanu (to pasūtījis), tad būtu iespējams kopības vārdā celt zaudējumu prasību.
Kopībai ir pienākums veikt nepieciešamos uzturēšanas darbus kopīpašumā esošajai daļai, līdz ar to atteikties veikt jumta remontdarbus nebūtu ieteicamais scenārijs, jo faktiski tad “cietušais” varētu veikt remontdarbus pats un vērsties pret kopību, lai kompensētu to izmaksas atbilstoši domājamajām daļām.
Ēkas pārvaldnieks pilda viņam uzdotos pienākumus saskaņā ar kopības lēmumiem un noslēgto pārvaldīšanas līgumu. Attiecīgi – pārsvarā gadījumu pilda pienākumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu/apsaimniekošanu.
Kamēr kopīpašuma daļa nav nodota atsevišķā lietošanā, visiem īpašniekiem ir vienādas tiesības, neskatoties uz to, ka, iespējams, jumta daļa ir tikai virs viena dzīvokļa īpašuma.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
