Jautājuma pilnīgai izpratnei būtu svarīgi zināt, uz kāda pamata ir nodibināts servitūts, kā arī, vai zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme vai lietu tiesība par servitūta ceļu. Gadījumā, ja servitūts nodibināts uz līguma pamata, tad izšķiroša nozīme varētu būt līguma noteikumiem (kādā apmērā servitūts ir dibināts). 

Savukārt, ja uz sprieduma pamata, tad būtiski saprast, kādā apmērā servitūts ir prasīts (tikai ceļš vai arī komunikāciju servitūts). 

Tomēr, ja ne līgums, ne spriedums neko nenosaka attiecībā uz komunikāciju ierīkošanu, tad saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 6.² pantu ceļa servitūta blakus tiesības ir komunikāciju ierīkošanas tiesības. 

Ja neizdodas panākt vienošanos ar servitūta nodibināšanai kalpojošā zemesgabala īpašnieku, tad strīdu izšķir tiesa. 

Tāpat arī Enerģētikas likuma 19.¹ pants paredz, ka gadījumā, ja zemes īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu, aprobežojumi tiek noteikti ar tiesas spriedumu. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesības izmantot servitūta ceļu komunikāciju izvietošanai būtu, bet, ja īpašnieks tās nepiekrīt labprātīgi piešķirt un līdz šim tas nav iekļauts līgumā vai prasībā par servitūta nodibināšanu, tad konkrētais jautājums ir atsevišķi izskatāms tiesā. 

Attiecībā uz elektrības sadalnes uzstādīšanu – jautājums noteikti būtu jāskata no elektroapgādes sistēmu izbūves normatīvu aspekta. Ja skapi ir iespējams izbūvēt zemesgabala robežās, kuram tiek veikta elektroapgāde, tad nebūtu pamata to izbūvēt servitūta teritorijā. Taču, ja objektīvi tas nav iespējams, arī šis jautājums vienlaikus ar komunikāciju izbūves problēmu būtu risināms tiesā.