Saskaņā ar Civillikuma 77. panta noteikumiem tiesa/notārs laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. No jautājumā norādītā izriet, ka laulība jau ir šķirta un par laulāto kopmantas sadali (vai nedalīšanu) laulātie ir vienojušies. Turklāt ar minēto jautājums tika slēgts. 

Ja bijusī laulātā ar laiku ir sapratusi, ka laulāto kopmantas sadale ir notikusi nepareizi, negodīgi vai pat prettiesiski, viņai ir tiesības vērsties tiesā ar attiecīgu prasību. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007. gada tiesu prakses apkopojumā “Tiesību normu piemērošana laulāto mantiskajās attiecībās” norādīts: “[..], ja, šķirot laulību, strīda par mantas sadali nav bijis, tāds strīds var rasties vēlāk. Turklāt Civilprocesa likuma 238. pants nenosaka aizliegumu celt prasību arī pēc tam. Minētais pants vairāk uzskatāms kā norādījums tiesai, ka nevar atteikties pieņemt prasību par laulības šķiršanu, ja tiek prasīta arī laulāto kopīgās mantas sadale [..].” Tātad arī pēc laulības šķiršanas ir iespējams vērsties tiesā ar prasījumu par mantas sadali. Ja bijusī laulātā vērsīsies tiesā, tad tiesa lems jūsu strīdu, pamatojoties uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa paredz katrai pusei pienākumu pierādīt tos faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus, respektīvi, prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam – savu iebildumu pamatotība. Likuma “Par tiesu varu” 17. panta pirmā daļa noteic tiesai pienākumu, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību.  

Ja bijusī laulātā vērsīsies pret jums tiesā ar prasību par mantas sadali, jums būtu ieteicams vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta, lai pilnvērtīgi aizstāvētu savas tiesiskās intereses.