Labdien! Ir īpašums – zeme ar māju, kurā atrodas 60 dzīvokļi. Īpašums pieder juridiskajai personai, lielākā daļa dzīvokļu ir pārdoti, un drīzumā tas piederēs 60 privātpersonām. Visai mājai ir viens elektrības pieslēgums. Ko darīt, lai varētu sākt pārvaldīt šāda tipa māju un visi īpašnieki godīgi maksātu rēķinus, ņemot vērā patērēto? Vai nepieciešams sasaukt sapulci un dibināt biedrību? Vai biedrības dibināšana ir vienīgais veids? Kā uzņemt biedrus? Kas notiek, ja kāds no īpašniekiem nevēlas iestāties biedrībā? Kā dalīt apsaimniekošanas izmaksas par elektrību, ūdensapgādi, atkritumu izvešanu un kopējo apsaimniekošanu?
Šis ir ļoti plašs jautājums, ar kuru jums būtu jāvēršas pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta. Mājas pārņemšanas darbības ieskicēšu īsumā.
Par katras atsevišķas mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir atbildīgs tās īpašnieks. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem pašiem ir jāvienojas un jānodrošina vismaz obligātās kopīpašuma pārvaldīšanas darbības, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
Minētā likuma 15. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Likuma 18. pants paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks, neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.
Kopības lēmumu izpildītājs ir mājas pārvaldnieks, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.
Mājas pārvaldnieks var būt:
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi var būt dažādi. Pārvaldīšanas darbības var veikt dzīvokļu īpašnieku biedrības, kooperatīvās sabiedrības, kapitālsabiedrības, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un fiziskās personas.
Par to, kāpēc dzīvojamās mājas pārvaldīšanā labāk ir dibināt biedrību, skaidrots LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.
Normatīvajos aktos nav paredzēts speciāls regulējums dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Tās tiek dibinātas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 23. panta otro daļu, kas nosaka: biedrības sastāvā jābūt vismaz diviem biedriem. Visiem dzīvokļu īpašniekiem obligāti nav jābūt biedrības biedriem. Likuma 29. pants paredz, ka valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā, ja vien statūti nenosaka citādi.
Kārtība, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
