Atbilstoši Darba likuma 156. panta ceturtajā daļā noteiktajam, beidzoties bērna kopšanas atvaļinājumam, darbiniekam ir tiesības atgriezties tajā pašā darbā (darba devējam tas ir jānodrošina) vai, ja tas nav iespējams, tad līdzvērtīgā vai līdzīgā darbā, kas atbilst darbinieka darba līguma nosacījumiem. Šī norma ir imperatīva, un darba devēja atkāpšanās no tajā noteiktā pienākuma nav pieļaujama. Ar darbinieku, kas pieņemts darbā uz cita darbinieka prombūtnes laiku, darba devējam ir tiesības izbeigt tiesiskās attiecības, ievērojot Darba likuma 113. pantu. Ja darba devējs ir pieņēmis lēmumu par aizvietojošā darbinieka nodarbināšanu uz nenoteiktu laiku arī pēc tam, kad prombūtnē esošais darbinieks pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežas darbā, tad šāds lēmums nevar ietekmēt darba devēja pienākumu darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, saglabāt iepriekšējo darbu. 

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments norādījis: no Darba likuma 156. panta ceturtās daļas izriet, ka īpašos gadījumos ir pieļaujama iepriekšējā darba nesaglabāšana, proti, amata vietu saglabāt nebija iespējams un vietā tika piedāvāts cits līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs. Darba likumā arī nav paredzēts kāds īpašs aizsardzības periods pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, kura laikā darba devējs nav tiesīgs uzteikt darba līgumu. Līdz ar to secināms, ka izņēmumi ir pieļaujami tiktāl, ciktāl tie ir paredzēti tiesību normās, pareizi piemēroti un darba devēja rīcības pamatā nav atšķirīga attieksme pret konkrētu darba ņēmēju, ņemot vērā, ka viņš izmanto savas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. 

Ņemot vērā jūsu norādītos apstākļus, darba devēja rīcība neatbilst Darba likumā noteiktajam regulējumam par darbinieka, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, aizsardzību un tiesībām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezties tajā pašā darbā. Proti, jums ir tiesības iebilst pret amata maiņu un pieprasīt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezties tajā pašā darbā.