Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Vecāks nodrošina ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu, drošību un apdraudējuma novēršanu, bet jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Fakts, ka bērna aizgādību ikdienā nodrošina māte, neierobežo tēva kā bērna vecāka tiesības un pienākumus. Tēvam ir tiesības piedalīties bērna dzīvē, satikties, saņemt ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem (Civillikuma 178. pants).   

Ja bērna likumiskais pārstāvis (piemēram, māte) nerūpējas par bērnu un, iespējams, bērnam paredzētos uzturlīdzekļus izlieto citiem mērķiem, bērna tēvam ir tiesības vērsties bāriņtiesā ar lūgumu izvērtēt bērna mātes rīcību. Savukārt strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.  

Bāriņtiesu likuma 22. panta pirmā daļa paredz, ka bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību vai bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ).  

Uzturlīdzekļi ir paredzēti noteiktam mērķim, proti, bērna aprūpei, kas līdz bērna pilngadībai ir vecāku pienākums un atbildība. Tos nevar uzskatīt par bērna brīvo mantu. Līdz ar to uzturlīdzekļus pārskaita tam vecākam, kurš ikdienā īsteno aizgādību. Normatīvais regulējums neparedz uzturlīdzekļu maksātāja tiesības pieprasīt otram vecākam atskaiti vai ziņojumus par uzturlīdzekļu izlietojumu. 

Situācijā, kad vecākam ir aizdomas, ka bērnam tomēr netiek nodrošināts uzturs, pienācīgs mājoklis, izglītība un veselības aprūpe, attiecīgais jautājums jārisina, vēršoties bāriņtiesā.