Labdien! Strādāju valsts iestādē (psihoneiroloģiskajā bērnu slimnīcā), esmu veļas pārzinis. Mans pienākums ir bērniem salikt veļu, izrakstoties no stacionāra, kā arī ikdienā zināt, kam kurš apģērba gabals pieder. Strādāju jau 30 gadus, un pēkšņi man tiek noņemta piemaksa par bīstamību, kaut arī joprojām veicu šo darbu bez izmaiņām, ikdienā saskaroties ar psihiski slimiem bērniem. Apkopēja, kas nodaļā vispār nestrādā, saņem piemaksu 20%, kā arī šoferim ir piemaksa par bīstamību, kurš dažreiz kādu bērnu ved uz speciāliem izmeklējumiem.
“Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst arī darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana. Darba vides risks jānovērtē ne retāk kā reizi gadā. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, darba devējs ir tiesīgs noteikt ar īpašu risku saistītus darbus savā uzņēmumā,” skaidro Valsts darba inspekcija (VDI).
Darba aizsardzības likuma 1. panta 19. punktā, Darba likuma 66. panta pirmajā daļā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta otrajā daļā ietverts termina “darbs, kas saistīts ar īpašu risku” skaidrojums.
Proti, tas ir darbs, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem. To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem.
Kā norāda VDI, konkrēta normatīvā akta, kur būtu uzskaitīti darbi, kuros pastāv īpašs risks, nav. Savukārt publiskajā sektorā nodarbināto (valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem), kurām atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums) darba devējam ir saistoši uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pamata izdotie normatīvie akti, kas cita starpā regulē arī noteikumus par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.
Piemēram, Ministru kabineta noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 4. pielikumā uzskaitītas iestādes un amatu grupas, kurās amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku. Turpretī Ministru kabineta noteikumu Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 3. pielikumā noteikts regulējums par speciālo piemaksu (un tās apmēru) ārstniecības personai un transportlīdzekļa vadītājam par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.
Ja, veicot darba vides risku novērtējumu, tiek konstatēts, ka atsevišķās darba vietās darbs saistīts ar īpašu risku, darba devējam ir vairāki pienākumi, tostarp jānosaka piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Piemaksu piešķiršanas kārtību, to apmēra noteikšanas kritērijus un konkrētus piemaksu apmērus nosaka darba devējs (iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona).
“Ārstniecības iestādes vadītājam, ņemot vērā darba vides riska novērtējumu, jānosaka to personu, profesiju (amatu) vai darba vietu saraksts, kurās nodarbinātie veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku, attiecīgi paredzot konkrētus piemaksas apmērus, tai skaitā ievērojot, cik daudz amatpersona (darbinieks), pildot savus amata (darba) pienākumus, ir pakļauts īpašam riskam. Tādējādi tas, vai darba devējam ir jāizmaksā piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, konstatējams saskaņā ar darba vietā veikto darba vides riska novērtējuma dokumentāciju un to, vai darbinieks veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku,” paskaidro VDI.
Darbiniekam savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā atbilstoši Darba likuma 94. pantā noteiktajam ir tiesības iesniegt sūdzību darba devējam. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem. Darba likumā arī norādīts, ka nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu.
“Ja darba devējs nav informējis par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem vai apstākļiem, kādēļ netiek izmaksāta kāda no iepriekš noteiktajām piemaksām, iesakām ar sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā jāietver prasījums par darba tiesisko attiecību vai darba aizsardzības jautājumiem, kurus darbinieks vēlas atrisināt, piemēram, lūdzot skaidrot darba vides riska novērtēšanas rezultātus un uz to pamata izdarītos secinājumus par darbu, kas saistīts ar īpašu risku,” akcentē VDI.
Situācijās, kad darba devējs iespējami pieļāvis darba tiesiskās attiecības vai darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības ar iesniegumu vērsties VDI.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!