Ja mirušais nav atstājis testamentu/nav noslēgts mantojuma līgums, tad mantošana notiek pēc likuma. No jautājuma var secināt, ka mirušajam brālim nav ne laulātās, ne bērnu.  

Saskaņā ar Civillikuma 404. pantu mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 

• pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;  

• otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;  

• trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;  

• ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.  

Aprakstītajā situācijā visi mantinieki ir otrās šķiras mantinieki, tātad viņi manto vienādās daļās. 

Ja tomēr brālis ir atstājis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu, tad mantošana notiek saskaņā ar atstāto dokumentu, izņemot gadījumu, ja māte ir neatņemamās daļas tiesīgā. Civillikuma 425. pants noteic, ka neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. 

Lai uzsāktu mantojuma lietu, mantiniekiem jādodas pie zvērināta notāra, kas praktizē teritorijā, kurā bija deklarēta mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta.