Civillikuma 427. panta pirmajā daļā paskaidrots, ka ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.  

Atstumt no mantojuma var gadījumos, kad mantinieks: 

1. izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu; 
2. ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret testatoru, viņa laulāto vai viņa augšupējo par noziedzīgu nodarījumu; 
3. atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt; 
4. dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi; 
5. nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto; 
6. mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu; 
7. mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu. 

Mantojuma atstājēja lejupējie papildus var atstumt savus augšupējos arī tad, ja vecāki nemaz nav gādājuši par testatora audzināšanu. 

Jūsu aprakstītajā jautājumā ir norādīts, ka mantošana notiek likumiskā kārtībā, līdz ar to grūti iedomāties, kādus tieši dokumentus varēja viltot likumiskais mantinieks. Atbilstoši Krimināllikuma 275. pantam dokumentu viltošana un viltotu dokumentu izmantošana ir krimināli sodāms pārkāpums. Ja jums ir zināms, ka persona ir viltojusi kādus konkrētus dokumentus, tad jāraksta iesniegums Valsts policijai. 

Tāpat jums ir iespēja celt mantojuma prasību tiesā ar mērķi tikt atzītam par mantinieku vai līdzmantinieku. Mantojuma prasību var celt pret katru, kas apstrīd prasītāja mantojuma tiesību, vienalga, vai apstrīdētājs valda mantojumu pilnīgi vai pa daļai, un neraugoties uz to, vai viņš uzskata pats sevi par mantinieku un uzdodas par to vai nē (Civillikuma 668. pants). Tomēr jāievēro arī, ka atbilstoši Civillikuma 685. pantam mantojuma prasības celšanai tiesā ir piecu gadu noilguma termiņš, skaitot no dienas, kad radušās tiesības šo prasību celt. Civillikuma 686. pants noteic, ka tikai tad, ja nav konstatēta personas vaina nezināšanā par savām tiesībām celt mantojuma prasību, noilguma termiņu aprēķina nevis no dienas, kad radušās tiesības šo prasību celt, bet gan no tās dienas, kad kļuvis zināms par šīm tiesībām.  

Tomēr jāatceras, ka prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Ceļot mantojuma prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 121. pantam ir iespēja arī lūgt tiesai noteikt ekspertīzi, lai konstatētu viltojumu.