Lai sniegtu iespējami precīzu atbildi, ir nepieciešams detalizētāks situācijas izklāsts, kā arī jāiepazīstas ar lietas faktiskajiem apstākļiem.

Krimināllikuma 260. panta 1.¹ daļā paredzēta kriminālatbildība par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.

Savukārt minētā panta otrajā daļā kriminālatbildība paredzēta par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi.

Kritēriji miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai ir noteikti likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3. pielikumā.

Kriminālprocesa likuma 22. pants paredz personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Iespēju pieteikt materiālo un morālo kaitējumu cietušais var izmantot līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā, proti, līdz brīdim, kad tiek nolasīta apsūdzība. Tādējādi paskaidrojams, ka ir nepieciešams sagatavot kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas jāiesniedz vai nu policijā, vai prokuratūrā, vai tiesā, ņemot vērā, kur lieta patlaban atrodas un kādā stadijā tā ir. Kaitējuma kompensācijas pieteikumā ar pierādījumiem jāpamato radītais materiālais kaitējums. Morālais kaitējums nav jāpamato.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punktam pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Atbilstoši likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 1. pantam likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo (turpmāk – cietušais), tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu (turpmāk – kaitējums).

Saskaņā ar minētā likuma 3. panta ceturto daļu tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā: iestājusies personas nāve; cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi; aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība; cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris; cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Kompensācijas apmēru nosaka likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. panta otrā daļa.

Ja atbilstoši eksperta atzinumā konstatētajam pastāv tiesības uz valsts kompensāciju, nepieciešams ar pieteikumu, tam pievienojot vajadzīgos dokumentus, vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā.