Labdien! Īpašnieks vēlas pārdot vienu pusi no mājas domājamās daļas (ēkas pirmo stāvu ar tai piederošo zemi un atsevišķu ieeju, ūdensvadu, kanalizāciju utt.). Ir viena zemesgrāmata un divi īpašnieki, bet nav noteikts, kurš īpašnieks lieto kuru ēkas stāvu. Nav iepriekšējo īpašnieku sastādīta īpašuma koplietošanas līguma. Lai pirmā stāva īpašnieks pārdotu savu daļu, nepieciešams vispirms sastādīt minēto līgumu, pusēm vienojoties un parakstot pie notāra, un pēc tam to reģistrēt zemesgrāmatā. Inventarizācijas plānā ir viena ēka un viens zemesgabals, bet pa vidu ir sēta, kuru īpašnieki paši ir noteikuši un par kuru atsevišķi maksā nekustamā īpašuma nodokli, un katrs apkopj savu īpašuma daļu, t. i., pļauj zāli, tīra sniegu utt. Ēkas otrais stāvs nav pārbūvēts, bet pirmajā stāvā ir veikts neliels remonts: labiekārtota vannas istaba, vecā ateja pievienota vannas istabai, kā arī viena istaba apvienota ar garderobi, kā tas norādīts vecajā lietu uzmērīšanā (inventarizācijas plānā). Vai notārs var sastādīt koplietošanas līgumu, pamatojoties uz iepriekšējo inventarizācijas plānu, akcentējot tikai telpas, kuras īpašnieks lieto pirmajā stāvā, kā arī līgumā norādot, ka pagalmu un zemi lieto pirmā stāva īpašnieks, bet šo otrā stāva īpašnieks? Vai arī obligāti pie projektētāja jāpasūta jauns iekštelpu projekts un tad jāiesniedz būvvaldē, uz kura pamata izsniedz jaunu plānu? Pirmā stāva īpašnieks tur nedzīvo un vēlas īpašumu pārdot.
Darījums, kas jums ar otru kopīpašnieku būtu šajā gadījumā jānoslēdz, tiek dēvēts par kopīpašuma dalītās lietošanas līgumu. Darījuma būtība izriet no Civillikuma 1070. panta, kura pirmā daļa noteic, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu. Praksē šādi līgumi starp kopīpašniekiem tiek bieži slēgti, un tie palīdz izvairīties no strīdiem un ļauj kopīpašniekiem efektīvi apsaimniekot savu īpašumu. Parasti attiecīgā līguma esamība ir obligāts priekšnosacījums, lai kredītiestāde izsniegtu aizdevumu kopīpašuma domājamās daļas pirkumam.
Līgumu par kopīpašuma dalīto lietošanu jūs ar otru kopīpašnieku varat slēgt kā privātu līgumu vai uzticēt gatavot notāram un noslēgt notariālā akta formā. Kā jūs pareizi norādāt, līgums jāreģistrē zemesgrāmatā, jo tikai tad tas būs saistošs arī trešajām personām. Kas attiecas uz slēdzamo līgumu, būtisks ieteikums šajā gadījumā būtu kopīpašuma dalītās lietošanas līgumam pievienot grafiskos pielikumus, kuros jūs iezīmējat telpas, zemi, kura paliks katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā, kura paliks kopīgā lietošanā u. tml.
Jūsu gadījumā noprotams, ka vēsturiski starp kopīpašniekiem īpašuma dalītās lietošanas attiecības jau faktiski pastāv, bet tās līdz šim nav noformētas rakstveidā. Otrs kopīpašnieks vēsturiski lieto ēkas pirmo stāvu, kur veicis telpu patvaļīgu pārbūvi. Jūsu situācijā nav saskatāmi šķēršļi, kas liegtu starp kopīpašniekiem jau šobrīd slēgt kopīpašuma dalītās lietošanas līgumu. Kas attiecas uz pieļautajām patvaļīgajām pārbūvēm ēkas pirmajā stāvā, tās būs nepieciešams legalizēt, kas var būt ilgs process. Līdz patvaļīgo pārbūvju legalizācijas brīdim, slēdzot kopīpašuma dalītās lietošanas līgumu, jums jāvadās no tā telpu izvietojuma un platībām, kas attēlotas ēkas pēdējā kadastrālās uzmērīšanas lietā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
