Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkta noteikumiem patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši savai kompetencei paskaidro, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 30. pantu, ja ir noslēgts līgums ar pārdevēju, tad tas izpildāms 30 dienu laikā no dienas, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saņēmis pasūtījumu, izņemot gadījumu, kad puses ir precīzi un nepārprotami vienojušās par citu pasūtījuma izpildes termiņu. Tādā gadījumā komersanta pienākums ir piegādāt preci līdz noteiktajam termiņam. 

Ja pārdevējs nav piegādājis preci noteiktajā termiņā, patērētājam ir tiesības prasīt, lai tas piegādā preci apstākļiem atbilstīgā papildu termiņā. Ja pārdevējs arī papildu termiņā preci nav piegādājis, tad patērētājs var lauzt līgumu. Līguma laušanas gadījumā pārdevēja pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā atmaksāt patērētājam visas saskaņā ar līgumu samaksātās summas. 

Patērētāju tiesību aizsardzības likums neparedz kārtību, ka patērētājs būtu tiesīgs iegādāties preci pie cita pārdevēja un pieprasīt cenu starpības atmaksu no pārdevēja, kurš preci nebija piegādājis. Turklāt jāņem vērā, ka pārdevējs ir ar mieru atmaksāt naudu par preci.  

Strīds starp pusēm par līgumsaistību nepildīšanu jārisina saskaņā ar līgumā paredzēto kārtību. Ja neizdodas strīdu atrisināt, tad tālāk tas jārisina saskaņā ar Civillikumu, t. i., ar prasību jāvēršas tiesā vispārējā civiltiesiskajā kārtībā, kur saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.