Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiskā pamata konkrētā persona ēkas (būves) ieguvusi. 

No minētās tiesību normas izriet, ka līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu, iepriekš ir skaidrots LV portālā. 

Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka attiecīgā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts.  

Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Tomēr konkrētā ēka tiek vērtēta kā jaunbūve un piemērotas visas normas, kas ir patlaban spēkā, piemēram, attiecībā uz pagaidu energoefektivitātes sertifikātu, skursteņslaucītāju atzinumu u. c. Iespējams, pēc jaunā pašvaldību teritoriālā plānojuma privātmāju apbūve attiecīgajā teritorijā nemaz nav iespējama. Tāpat var būt problēmas ar sarkanajām līnijām – šajā teritorijā izbūvēts kas tāds, ko tagad normatīvi vairs nepieļauj. 

Vairāk par būves nodošanu ekspluatācijā varat lasīt LV portāla publikācijā “Kā padomju laikā būvētu privātmāju nodot ekspluatācijā”. 

Ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties vietējās pašvaldības būvvaldē.