Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrā daļa noteic, ka “dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas”.

Līdz ar to atbilde uz pirmo jautājumu ir: jā, dzīvokļu īpašnieki var uzkrātos līdzekļus, ja tie netiek krāti konkrētam mērķim, izlietot zemes iegādei, kas atrodas zem dzīvojamās mājas. Turklāt attiecībā uz jautājumu par uzkrāto līdzekļu izlietojumu pietiks ar vairāk nekā ½ dzīvokļu īpašnieku vairākumu, jo šī jautājuma izlemšanai nav noteikts citāds kvorums atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešajai daļai un 17. pantam. Gadījumā, ja uzkrājumu fondā nav pietiekamu līdzekļu zemes iegādes maksas segšanai, var pieņemt lēmumu noteikt konkrēta mērķa (zemes izpirkuma maksas) uzkrājuma apmēru un veikšanas kārtību atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktam.

Sākotnēji dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamā zemesgabala izpirkuma procesa uzsākšanu, vēlams, nosakot pilnvaroto personu, kura veiks darbības, kas saistītas ar procesa īstenošanu. Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 5. panta trešo daļu “lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu un šā panta pirmajā daļā minētā pilnvarojuma došanu (ja tāds tiek dots) ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem”.

Tātad likumdevējs Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā ir paredzējis atkāpes no Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 1. punkta un 17. panta. Tomēr, pieņemot attiecīgo lēmumu, kopības sapulces darba kārtībā noteikti var iekļaut arī otro jautājumu par uzkrājumu izmantošanu atsavināšanas cenas segšanai. Ja nepieciešams, arī papildu iemaksu apmēru un veikšanas kārtību, lai iegūtu iztrūkstošo atsavināšanas cenu.

Ja dzīvokļu īpašnieki ir noteikuši dzīvojamās mājas pārvaldnieku kā kopības pilnvaroto personu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 5. panta pirmās daļas kontekstā, tad atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša.

Atbildes uz jautājumiem var atšķirties, ja dzīvokļu īpašnieku kopība jau ir paredzējusi noteiktu kārtību, kādā tiek izlietota dzīvojamās mājas manta – uzkrājumi. Uzkrājumi tiek iekasēti tikai konkrētam mērķim.