E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32436
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
2
2

Aizliegums var būt noformulēts arī netiešā veidā, norādot soda apmēru

J
jautā:
17. aprīlī, 2024
Andris

Ir vispārpieņemti tiesību pamatprincipi, proti, publiskajās tiesībās ir aizliegts viss, kas nav atļauts, bet privātajās tiesībās – atļauts viss, kas nav aizliegts. Nav saprotams, kā izskaidrot iestādēm/institūcijām, t. sk. SIA (sabiedrībai ar ierobežotu atbildību), par minētajiem tiesību pamatprincipiem, jo, šķiet, ka tās neliekas ne zinis. Iestādes/institūcijas nekompetences dēļ paziņojumos un/vai nolēmumos, arī atbildēs pret iedzīvotājiem piemēro publisko tiesību pamatprincipus. Pieņemsim: MK noteikumi vai likums noteic, ka ūdenskrātuvi atļauts/var/drīkst aizpildīt līdz 10 000 m3, bet par apjoma pārsniegšanu tiek piemērots naudas sods. Savukārt MK noteikumi vai likums nenoteic, ka ūdenskrātuves aizpildīšana virs 10 000 m3 ir aizliegta/nav atļauta/nedrīkst, taču iestāde/institūcija norāda savā paziņojumā un/vai lēmumā, ka tika pārkāpti MK noteikumi vai likums, kā rezultātā tiek izrakstīts naudas sods, bet nav skaidrs, kāds tieši ierobežojums vai aizliegums ir pārkāpts konkrētajā piemērā, ja MK noteikumos vai likumā tas nav noteikts. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 116. panta nosacījumiem [..] var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos [..], nevis ar MK noteikumiem. Vai šādi iestāžu/institūciju lēmumi par soda piemērošanu ir tiesiski? Vai tiesību aktos juridiskajiem terminiem “aizliegts”, “nav atļauts”, “nedrīkst” ir vienāda nozīme attiecībā uz privātajām tiesībām? 

A
atbild:
22. aprīlī, 2024
Sandis Zellis
jurists

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējos normatīvos aktus – noteikumus – tikai šādos gadījumos: 

  • ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus; 
  • lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību, ja Satversmē vai likumā nav noteikts citādi; 
  • ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

Līdz ar to Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt aizliegumus un paredzēt atbildību par aizliegumu pārkāpšanu, ja Ministru kabinetam likumā ir ietverts pilnvarojums. Ņemot vērā, ka tiesību normas ir interpretējamas, tam, ar kādiem vārdiem noformulēts aizliegums, nav nozīmes. Svarīgi, lai kopumā būtu skaidrs, ka konkrētā rīcība nav pieļaujama, respektīvi, par to paredzēta atbildība. Citiem vārdiem, ja par kādu darbību ir paredzēts sods, tad saprotams, ka darbība ir aizliegta. Savukārt atsaukšanās uz Latvijas Republikas Satversmes 116. pantu nav pamatota, jo no konkrētās situācijas apraksta nav konstatējams cilvēktiesību ierobežojums. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 34 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas