Koplīguma principi un nosacījumi noteikti Darba likumā. Darba koplīguma būtība ir līdzsvarot darbinieku vajadzības un vēlmes ar darba devēja iespējām. Tas tiek dēvēts arī par kompromisu, kurā ir abpusējs ieguvums. Darba koplīgums slēdzams rakstveidā. 

Valsts normatīvie akti nenoteic, kādā apmērā darba devējam ir pienākums kompensēt attiecīgos izdevumus, tas jānosaka kādā no iekšējiem normatīvajiem aktiem, piemēram, iekšējās kārtības noteikumos, sociālo garantiju nolikumā vai citur. Nosakot iekšējā dokumentā darbiniekiem par optikas līdzekļiem kompensējamo izdevumu apmēru, darba devējs ir tiesīgs ievērot savas finansiālās iespējas. 

Darba likuma 17. pantā noteikts: darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus. 

Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa skaidro:  

“Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” noteikta kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Arodslimību ārsts obligātajā veselības pārbaudē atbilstoši minēto noteikumu 1. un 2. pielikumam izmeklējamās personas nosūta laboratorisko izmeklējumu veikšanai un pie citiem speciālistiem obligātai mērķtiecīgai apskatei un izmeklēšanai.  

Vēršama uzmanība, ka oftalmologs (acu ārsts) ir viens no obligāti apmeklējamajiem speciālistiem apskatei ne tikai atbilstoši minēto noteikumu 1. pielikumā noteiktajam kaitīgajam darba vides faktoram “darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)”, bet arī citiem 1. pielikumā noteiktajiem kaitīgajiem darba vides faktoriem, tostarp “paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana”, un 2. pielikumā noteiktajiem darbiem īpašos apstākļos.  

Arodslimību ārsts veselības pārbaudes kartē norāda, vai izmeklējamās personas veselības stāvoklis atbilst vai neatbilst veicamajam darbam. Turklāt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 219 45. punktu, ja veselības pārbaudes kartē norāda, ka izmeklējamās personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam: 

• arodslimību ārsts veselības pārbaudes kartē obligāti norāda ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā (kolektīvie, individuālie aizsardzības līdzekļi, īpaši uz konkrēto personu vērsti veselības aizsardzības pasākumi, tai skaitā redzes korekcijas līdzekļu nepieciešamība darbam ar datoru); 
• darba devējs nodrošina minēto ieteikumu ievērošanu nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vidē. 

Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 219 55. punktu, ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā, darba devējs ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu un atbilstoši aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu.  

Tādējādi norādām, ka arodārsta ieteikumi nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vidē, tostarp tādi īpaši uz konkrēto personu vērsti veselības aizsardzības pasākumi kā redzes korekcijas līdzekļu nepieciešamība, var būt noteikti saistībā ne tikai ar veselībai kaitīgo darba vides faktoru “darbs ar datoru”, bet arī citiem kaitīgajiem darba vides faktoriem un darbu īpašos apstākļos. Darba devēja pienākums ir nodrošināt minēto ieteikumu ievērošanu nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vidē.  

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 5. panta trešajai daļai ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs. Līdz ar to, ja obligātās veselības pārbaudes kartē arodārsts veicis atzīmi, ka nodarbinātajam nepieciešami redzes korekcijas līdzekļi darba veikšanai, darba devējs nevar atteikties segt izdevumus, kas saistīti ar to iegādi. Darba devējs redzes korekcijas līdzekļu nodrošināšanas kārtību var noteikt iekšējos dokumentos, piemēram, iekšējās kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.  

Izdevumi Darba aizsardzības likuma prasību izpildei, kā arī izdevumi, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē ir ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi (8. panta piektās daļas 3. punkts).” 

Par nodokļu jautājumiem informē Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste KristīneAugstkalne-Jaunbērziņa: 

“Ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma noteikto darba aizsardzības prasību izpildei. 

Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Tādēļ, ja brilles nepieciešamas darbam saistībā ne tikai ar veselībai kaitīgo darba vides faktoru “darbs ar datoru”, bet arī citiem kaitīgajiem darba vides faktoriem, darbu īpašos apstākļos un ja to norādījis oftalmologs darbinieka obligātās veselības pārbaudes kartē, tad par darba devēja izdevumiem, kompensējot darbiniekiem optisko redzes korekcijas līdzekļu iegādi, algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav jāmaksā. Kompensējamo summu briļļu iegādei un kompensācijas biežumu nosaka darba devējs.”