E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32269
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Atkritumi
1
1

Atkritumu šķirošana

J
jautā:
04. aprīlī, 2024
Jānis

Mūsu daudzdzīvokļu mājā Rīgā atkritumi joprojām tiek mesti no trepju telpas katrā stāvā esošajās lūkās. Viss krīt lejā vienā miskastē. Nekas netiek šķirots. Mājas biedrība šo jautājumu nerisina. Vai mūs var sodīt? Vai lūkām jau sen nevajadzēja būt aizmetinātām?

A
atbild:
12. aprīlī, 2024
Rīgas dome
Mārtiņš Vilemsons, Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja p. i.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgā nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”, savukārt pamatlikums ir Atkritumu apsaimniekošanas likums. 

Noteikumu 17.4. apakšpunkts nosaka ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākumu iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā un izmantot tai paredzētos konteinerus.

Noteikumu 25. punktā paredzēts, ka nekustamā īpašuma (tai skaitā daudzdzīvokļu nama ar atkritumu stāvvadiem) lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai cita starpā ir pienākums: 

  • atkritumu uzglabāšanai pie nekustamā īpašuma izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos konteinerus (25.6. apakšpunkts);
  • izvietot konteinerus vieglajam iepakojumam pie mājām, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi un pie kurām jau ir izvietoti atkritumu konteineri (25.6.1 apakšpunkts);
  • izvietot konteinerus stiklam pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļu un pie kurām jau ir izvietoti atkritumu konteineri (25.6.2 apakšpunkts);
  • izvietot bioloģisko atkritumu konteinerus pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļu (25.16.1. apakšpunkts).

Lai gan nav norādīts, cik dzīvokļu ir konkrētajā mājā, minētais atkritumu stāvvads liek secināt, ka dzīvokļu skaits pārsniedz 10 dzīvokļus. Tādējādi pie mājas jābūt izvietotiem konteineriem vieglajam iepakojumam (plastmasai, papīram), stiklam, kā arī bioloģiskajiem atkritumiem. 

Ja māju pārvalda biedrība (kā noprotams), biedrībai ne tikai nav tiesību neņemt vērā iedzīvotāju iebildumus par neatbilstošu atkritumu savākšanu un uzglabāšanu, bet arī tā ir atbildīga par nekustamajā īpašumā radīto atkritumu savākšanas, dalītās vākšanas organizēšanu, atkritumu radītāju (iedzīvotāju) informēšanu un brīdināšanu par pieejamo pakalpojumu, tāpat arī regulāru (ne retāk kā divas reizes gadā) iedzīvotāju informēšanu par to, kā pareizi veicama atkritumu dalīta vākšana un apsaimniekošana (25.8. apakšpunkts). 

Attiecībā uz iespējamo sodu par atkritumu nešķirošanu, jā, par noteikumu prasību neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmajā daļā noteikts, ka par sadzīves atkritumu radītāja (iedzīvotāja) vai valdītāja (konkrētajā gadījumā – pārvaldnieka (biedrības)) nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir pieci eiro; Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrā daļa).  

Par Rīgas valstspilsētas teritorijā novērotajiem pārkāpumiem jāziņo Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijai.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 98 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas