Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki ar plakātiem, saukļiem, baneriem vai citiem atribūtiem pauž konkrētas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiskiem, ekonomiskiem vai sociāliem jautājumiem), bet netiek teiktas runas. Parasti šādi pasākumi ir iepriekš jāreģistrē vietējā pašvaldībā, un atļauja tos rīkot var tikt atteikta sabiedriskās drošības interesēs. Latvijas Republikas Satversmes 103. pantā ir noteikts, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. 

Izglītības likuma 31. pantā ir noteikta izglītības iestādes padomes kompetence, bet nav noteiktas padomes locekļu tiesības un pienākumi, kas var būt reglamentēti pašas padomes izdotajā normatīvajā aktā. Ja tajā padomes locekļiem nav liegts aicināt izglītības iestādes darbiniekus vai izglītojamo vecākus uz pieteiktām sapulcēm, gājieniem, piketiem u. tml. pasākumiem, tad šādas aktivitātes ir tiesiskas. Tas gan nekādā gadījumā neattiecas uz aicinājumiem piedalīties nereģistrētos pasākumos. Nepilngadīgu izglītojamo uzrunāšana par līdzdalību piketā gan ir īpaši vērtējama. 

Tā kā jautājumā nav sniegta konkrēta informācija par piketa mērķi un saturu, turklāt nav skaidrs, kā izpaudusies “netieša aicināšana”, konkrētu atbildi nav iespējams sniegt. Taču ieteikums skolas vadībai pārcelt mācību dienu uz brīvdienu attālināti, lai izglītojamiem būtu iespēja piketā piedalīties, liecina par to, ka atsevišķiem izglītības iestādes padomes locekļiem, iespējams, nerūp normāla izglītības ieguves procesa norise un priekšroka tiek dota politiskām aktivitātēm. 

Ja izglītības iestādes padomei ir šaubas par atsevišķu tās locekļu darbības tiesiskumu vai ētiskumu, ieteicams padomei šo jautājumu izskatīt, pārrunāt to ar konkrētajām personām un izvērtēt viņu rīcību.