Trīsstāvu māja ar sešiem dzīvokļiem un pagrabstāvu Rīgas centrā, nacionālais kultūras piemineklis. Inženierkomunikācijas atrodas pagrabā, kas ir privatizēts. Tā valdītājs (jo nav reģistrējis īpašumu zemesgrāmatā) izdomāja, ka ir jātaisa remonts, un pagājušajā vasarā demontēja daļu cauruļu un noņēma radiatorus. Esot veci, avārijas stāvoklī. To apliecināja arī apsaimniekotāja pieaicinātas firmas atzinums. Tuvojoties rudenim, visa māja draudēja palikt bez centrālapkures. Biedrība, kas apsaimnieko māju, caurules atjaunoja (jo kopīpašums), bet radiatori būtu jāpieliek pašam valdītājam. Viņš to darīt atsakās. Vai tas būtu jādara viņam pašam par savu naudu? Otrs jautājums: ir grūti piekļūt komunikācijām, visu laiku jāvienojas ar valdītāju. Turklāt viņš ir ārzemnieks, ik pa laikam nav Latvijā. Vēl viņš nezin kāpēc ik pa laikam aizgriež siltuma padevi te vienai pusei, te otrai, un dzīvokļos nav siltuma. Kā juridiski varētu nokārtot, ka tiek ievērotas Dzīvokļa likuma prasības un viena pagrabstāva valdītāja dēļ neciestu pārējie mājas īpašnieki?
Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pants noteic, ka radiatori ir dzīvokļa īpašnieka atsevišķs īpašums. Tātad tie būtu jāuzstāda savā īpašumā pašam īpašniekam, šajā gadījumā valdītājam.
Dzīvokļa valdītājam jāievēro Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 6. un 7. punkts, kas paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu “saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, [..] lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei” un “nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, [..] normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu”. Līdz ar to gan dzīvojamās mājas kopība, gan tās pārvaldnieks var aicināt dzīvokļa īpašnieku ievērot normatīvo regulējumu, kā arī prasīt tā ievērošanu piespiedu kārtā.
Gadījumos, kad dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi (siltummezgls, ūdensapgādes vai siltumapgādes sistēmas mērierīces u. tml.) atrodas privātīpašumā, tas noteikti ir zināms pārvaldniekam. Tādējādi preventīvus pasākumus normatīvajos aktos noteiktā regulējuma izpildes nodrošināšanai iespējams ietvert arī pārvaldīšanas līgumā starp kopību un pārvaldnieku. Tāpat iespējams vienoties ar konkrētā dzīvokļa īpašnieku par kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve dzīvojamās mājas kopīpašumam. Piemēram, konkrētajā gadījumā nodrošinot dzīvokļa īpašnieka kontaktpersonu, kas nepieciešamības gadījumā ir gatava dot piekļuvi pagrabam, kurā atrodas siltummezgls.
Turklāt likuma 14. pants paredz dzīvokļa īpašnieka atbildību par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai personām. Protams, kopībai jānodrošina pierādījumi, kas apliecina zaudējumus, kuri radušies dzīvokļa īpašniekam, patvaļīgi lietojot dzīvojamās mājas siltummezglu. Proti, vajadzīgi apsekošanas akti, speciālistu atzinumi, fakta konstatācija, kas apstiprina pagrabstāva īpašnieka rīcību, kā arī aprēķini un pierādījumi, kas apliecina citiem īpašniekiem vai kopībai nodarītos zaudējumus. Attiecīgi kopība var vērsties tiesā pret pagraba īpašnieku ar prasījumu (par zaudējumu piedziņu, pienākumu uzlikšanu normatīvā regulējuma izpildes nodrošināšanai u. tml.) savu interešu aizstāvībai.
Vairāk par to, kā apsaimniekot ēku, ja kopējās komunikācijas neatrodas kopīpašuma telpās, var izlasīt publikācijā “Kā piekļūt mājas kopējām komunikācijām, kas atrodas privātīpašumā”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
