Labdien! Darba devējs (augstskola) darbinieku plāno nosūtīt komandējumā uz Latīņameriku (Brazīlija, Venecuēla, Peru), lai piesaistītu interesentus studijām minētajā augstskolā. Darbinieku plāno sūtīt vienatnē. Darbinieks uztraucas par savu drošību, ņemot vērā, ka šajās valstīs ir augsts nozieguma līmenis un tās atrodas vairākus tūkstošus kilometrus no mājām. Darba devējs to pamatoja ar personāla un finanšu trūkumu: otra darbinieka nosūtīšana ir pārāk “dārgs” pasākums. Vai darba devējam pirms darbinieka sūtīšanas komandējumā ir jāizvērtē riski, kuri var rasties, ja viņš sūtīs darbinieku vienatnē, un jāpārvērtē sava izvēle? Vai darbinieks savas drošības pēc ir tiesīgs atteikties no komandējuma vai pieprasīt papildu darbinieku no darba devēja?
Likumā tiešā veidā nav noteikts regulējums darba devēja un darbinieka savstarpēju pienākumu un tiesību apjomam aprakstītajā situācijā. Tomēr ņemams vērā, ka saskaņā ar Darba likuma 28. panta otro daļu ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Arī atbilstoši Darba aizsardzības likumam darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā.
Atbilstoši Darba likuma 53. panta ceturtajai daļai darbinieku var nosūtīt komandējumā vai darba braucienā. Komandējums saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 2. punktu ir darbinieka ar darba devēja rakstisku rīkojumu apstiprināts brauciens uz noteiktu laiku, lai pildītu darba (dienesta) uzdevumus vai paaugstinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums). Darbinieku komandējumā nosūta ar rīkojumu.
Nosūtīšanas komandējumā vispārējās kārtības izņēmumi noteikti Darba likuma 53. panta otrajā un trešajā daļā, proti:
Citos gadījumos darba devējam nav jāsaņem darbinieka piekrišana nosūtīšanai komandējumā. Līdz ar to arī aprakstītajā situācijā darba devējam nav jāsaņem darbinieka piekrišana nosūtīšanai komandējumā un darbiniekam, saņemot darba devēja rīkojumu par nosūtīšanu komandējumā, ir tam jāpakļaujas jeb rīkojums ir izpildāms. Aprakstītajā situācijā Valsts darba inspekcijas ieskatā darbinieks nav ierobežots vērsties pie darba devēja ar priekšlikumiem, kas vērsti uz to, lai samazinātu vai novērstu iespējamos riskus, kam darbinieks var tikt pakļauts komandējuma vietā. Papildus ņemams vērā arī tas, ka darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina MK noteikumu Nr. 969 8. punktā uzskaitītos izdevumus, t.sk. izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas polises iegādi darbiniekam komandējuma laikam (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti), apdrošinot riskus, kas darbiniekam sedz 8.11. apakšpunktā uzskaitītos izdevumus (piemēram, medicīnas izdevumus; izdevumus, kas rodas nelaimes gadījumu dēļ).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
