2023. gadā pašvaldības izsolē nopirku trīs dzīvokļus (daudzdzīvokļu mājā ar četriem dzīvokļiem), līdz 2023. gadam visi dzīvokļi piederēja pašvaldībai. Māju apsaimniekoja pašvaldības kapitālsabiedrība. Pēc dzīvokļu iegādes nolēmu māju pārņemt savā pārvaldīšanā, ko pašvaldība ar lēmumu apstiprināja. Pēc trim mēnešiem no iepriekšējā pārvaldnieka saņēmu mājas lietu. Kad ar to iepazinos, secināju, ka mājas lietas gada pārskatos ir uzrādītas faktiskās izmaksas, bet mājas lietā nav iekļauti grāmatvedību attaisnojoši dokumenti. Tos rakstiski pieprasīju iepriekšējam pārvaldniekam, tomēr viņš atbildēja, ka visus darbam nepieciešamos dokumentus esot iesniedzis. Ar iepriekšējo pārvaldnieku tikos klātienē, lai konkrētāk izrunātu attaisnotās un neattaisnotās izmaksas, taču viņš norādīja, ka, kamēr mājai nebija uzsākts privatizācijas process, uz viņu kā pārvaldnieku neattiecas MK noteikumi Nr. 408 un līdz 2022. gadam mājas lietas dokumentus varēja nesniegt, un neizmantotie pārvaldīšanas līdzekļi jaunajam pārvaldniekam nepienākas. Pēc kādiem likumiem un MK noteikumiem pārvaldnieks apsaimnieko pašvaldības ēkas, ja tajās nav uzsākts privatizācijas process? Vai neizmantoto pārvaldīšanas maksu viņš var atstāt sev? Piebildīšu, ka, sākot ar 2013. gadu, mājas iedzīvotāji katru mēnesi ir maksājuši pārvaldīšanas maksu saskaņā ar uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmēm.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta 3. daļa nosaka: izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, tai skaitā šā likuma 17.1 panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas–pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam:
Tātad, ja dzīvokļu īpašnieks bija pašvaldība, tad, beidzoties līgumam ar ēkas pārvaldnieku, viņam pašvaldībai bija jānodod visas lietas, kas uzskaitītas 12. panta 3. daļā, tostarp neizlietotie uzkrājumi – finanšu līdzekļi, tai skaitā nauda, manta u. c.
Mājas lietas kārtošana Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā ir noteikta kā obligātā pārvaldīšanas darbība.
Pirms tam, kopš 2010. gada 1. janvāra, bija spēkā atsevišķi Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 “Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi”, kas zaudēja spēku 2022. gada 3. maijā. Tie noteica, ka mājas lietu izveido, kārto un aktualizē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieks, pārvaldnieks vai īpašnieka pilnvarota persona.
No 2023. gada 1. marta būvniecības informācijas sistēmā (BIS) obligāti elektroniski jākārto mājas lieta visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļu. Šādi grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā stājās spēkā 2022. gada 3. maijā. Taču, lai pielāgotos jaunajām prasībām, tika paredzēts pārejas periods līdz 2023. gada 1. martam.
Ēku apsaimniekošanā jebkurš pārvaldnieks, neatkarīgi no īpašuma piederības, vadās pēc Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, MK noteikumiem Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, Nr. 905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” u. c.
Ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
