Ja runa ir par īpašuma atsavināšanu – pārdošanu, tad saskaņā ar Civillikuma 1036.pantu pilnīgas varas tiesība pār lietu, tostarp tiesība to pārdot, ir tikai tās īpašniekam. Savukārt Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīs zemesgrāmatā.

Bez tam, ja īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas spriedumu, tad tiesas spriedums ir stājies spēkā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta piekto daļu tiesas spriedums ir obligāti izpildāms – īpašums ir jāreģistrē uz Jūsu vārda. 

Tādējādi iespēja pārdot dzīvokli citai personai, nereģistrējot sevi kā īpašnieci, diemžēl nepastāv.  

Jūsu turpmākās rīcības varētu būt sekojošas: Jums ar tiesas spriedumu, uz kura ir izdarīta atzīme par tā stāšanos likumīgā spēkā, jādodas uz Zemesgrāmatu un jāsaņem apliecība. Tikai pēc tam Jūs drīkstat slēgt līgumu par īpašuma pārdošanu (pie notāra vai privātā kārtā).

Pēc tam obligāti kopā ar pircēju ir jādodas pie notāra un jāparaksta nostiprinājuma lūgumi Zemesgrāmatai, notāra klātbūtnē apliecinot savu piekrišanu īpašuma tiesību pārējai. Gan pirkuma-pārdevuma līgums, gan nostiprinājuma lūgumi būs iesniedzami Zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā būs jānomaksā arī valsts nodeva, kuras summu precizēs Zemesgrāmatas darbinieks.