Cesijas darījums ir darījums, ar kuru prasījuma tiesības pret parādnieku tiek nodotas no vienas personas citai. Mūsdienu tirgus ekonomikā, kam raksturīga arī plaša kreditēšana, cesijas darījumu slēgšana ir  izplatīta. Civillikuma 1798. pants paredz, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši. Cesijas prasījumi var pat pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar dažādiem pamatojumiem, tostarp:

1) pēc likuma, bez agrākā kreditora gribas izteikuma;

2) pēc tiesas sprieduma;

3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi (skatīt 1793. pantu).

Likums ļauj jūsu kreditoram prasījuma tiesības pret jums cedēt tālāk, un šādai darbībai nav nepieciešama jūsu piekrišana. Proti, Civillikuma 1801. pants paredz, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, tostarp arī cedēt to citam un izlietot to pret parādnieku. Tādējādi pastāv iespēja, ka prasījuma tiesības pret jums cedētas vairāk nekā vienu reizi, kas izskaidrotu paziņojumu saņemšanu no vairākiem parādu piedzinējiem.

Jums būtu ieteicams rūpīgi iepazīties ar paziņojumos norādīto informāciju un, ja nepieciešams, arī sazināties ar paziņojumu sūtītājiem, lai precizētu, kam un uz kāda pamata jums šobrīd ir pienākums atmaksāt parādu.