Civillikuma 1754. pants paredz, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds. No šīs normas loģiski izriet nosacījums, ka likumiskie procenti prasāmi nevis atsevišķi, bet gan reizē ar galveno saistību, tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma (skatīt Civillikuma 1760. pantu). Tādējādi, kad kreditors bez iebildumiem pieņem galveno parādu, tad parādnieka pienākums maksāt procentus izbeidzas (skatīt Civillikuma 1762. pantu).

No jūsu jautājuma gan noprotams, ka pušu starpā par maksājuma saistību pastāv strīds un kreditors ar prasījumu ir vērsies tiesā. Lai gan minētās likuma normas neatzīst procentu pastāvēšanu bez pamatparāda, nezinot otras puses argumentāciju, visus lietas apstākļus, nebūs iespējams precīzi pateikt, vai kreditora prasījums ir pamatots. Strīds varētu pastāvēt par to, kam ir novirzīti līdz šim saņemtie maksājumi. Parādnieks var apgalvot, ka maksājumus veicis, lai dzēstu pamatparādu, taču kreditors var argumentēt, ka no parādnieka saņemtos maksājumus vispirms novirzījis procentu vai citu maksājumu dzēšanai un galvenais parāds vismaz kādā daļā joprojām pastāv. Praksē arī mēdz būt gadījumi, kad parādnieks, saņemot no tiesas brīdinājumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kartībā (skatīt Civilprocesa likuma 50.¹ nodaļu), parādu atzīst tikai daļēji, piemēram, atzīstot tikai pamatparādu, bet ne procentus. Saskaņā ar judikatūras atziņām, ja kreditors šādā gadījumā izvēlas piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, tad kreditors vienlaikus saglabā tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā (Senāta 2012. gada 23.maija spriedums lietā Nr. SKC-246/2012). Arī šajā strīdā, iespējams, pastāv kādi apstākļi, kuri prasītu padziļinātu juridisku izvērtējumu. Katrā ziņā tiesa, pēc būtības izskatot jūsu aprakstīto strīdu un izvērtējot visus lietas apstākļus, lems, vai pret jums celtā prasība ir pamatota vai noraidāma.

Šķiet, ka jūsu minētais parāds 7 eiro apmērā ir nevis pamatparāds, bet gan par kāds blakus prasījums. Šādi blakus prasījumi saistību tiesībās var rasties, un Civillikums ļauj kreditoram tos izvirzīt, norādot – ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības vēlāk izvirzīt citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņa no šādiem blakus prasījumiem nav noteikti atteikusies (skatīt 1668. pantu). Vienlaikus nav pamata jebkādus blakus prasījumus nodēvēt par pamatparādu, jo uz tiem ir attiecināmas citas tiesību normas.