Civillikuma 100. pants noteic, ka viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām. Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas. Savukārt, ja piedziņu kreditors vērš uz laulāto kopīgo mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas. Līdz ar to jūsu māsai ar savu mantu par vīra parādiem nebūs jāatbild. Par to, kas ir laulāto atsevišķā manta, vairāk varat lasīt LV portālā publicētajā e-konsultācijā.  

Tomēr jāņem vērā, ka par saistībām, ko laulātie kopīgi noslēguši ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar kopīgo mantu un katrs ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek, kā to paredz Civillikuma 96. panta pirmā daļa. Turpretī Civillikuma 96. panta otrā daļa paredz, ka par saistībām, ko viens no laulātajiem noslēdzis ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, šis laulātais atbild ar savu mantu tad, ja laulāto kopīgās mantas nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu mantu atbild tikai tad, ja pēc saistības saņemtais izlietots ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām. Līdz ar to nav jāuztraucas par parādiem, kas radušies pirms laulības. Savukārt, ja parādi rodas pēc laulības noslēgšanas, tad jāizvērtē, kā un kāpēc tie radušies. 

Laulāto mantiskās attiecības var sakārtot, noslēdzot laulības līgumu. Vairāk informācijas par laulības līgumu, kopīgo un atsevišķo mantu var atrast LV portālā publicētajā intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docenti, Dr. iur. Ingu Kudeikinu.