Mājsaimniecībai trūcīgas vai maznodrošinātas statusu piešķir tad, ja ienākumi nesasniedz šim statusam noteikto apmēru jeb slieksni. Lemjot par sociālās palīdzības piešķiršanu, tiek vērtēti personas ienākumi – ne tikai alga, bet arī citi. Tie ir uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. Gan noteikumos, gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā ir noteikts, kādus līdzekļus neuzskata par ienākumiem.

Pašvaldība var piešķirt likumā noteiktos pamatpabalstus: garantētā minimālā ienākuma pabalstu (cilvēkiem ar ļoti maziem ienākumiem), mājokļa pabalstu, kā arī papildu sociālās palīdzības pabalstus: atsevišķu izdevumu apmaksai, kas ir materiāls atbalsts personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai; krīzes situācijā, kas ir operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai. Pašvaldības maksā arī brīvprātīgas iniciatīvas pabalstus – veselības aprūpei, daudzbērnu ģimenēm u. c.

Pabalsti tiek maksāti no nodokļu maksātāju naudas. Sociālā palīdzība nav paredzēta privāto saistību segšanai.