Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 30. pantu, ja pakalpojuma sniedzējs no patērētāja neatkarīgu apstākļu dēļ līgumā noteiktajā termiņā nesniedz pakalpojumu vai sniedz pakalpojumu tikai daļēji, tad patērētājs vispirms ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pilda līgumu, ja līgumā nav noteikti patērētājam labvēlīgāki nosacījumi.

Ja pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma līgumu saprātīgā termiņā nav izpildījis un tādēļ patērētājs vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad patērētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma, saņemt samaksāto priekšapmaksu un pieprasīt radīto zaudējumu atlīdzību.

Attiecīgi, ja patērētājam netiek atmaksāta par pakalpojumu iemaksātā naudas summa, tad viņš ir tiesīgs vērsties ar rakstveida sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, pievienojot apliecinājumu, ka ir vērsies arī pie pakalpojuma sniedzēja un lūdzis gan līguma izpildi, gan naudas atmaksu. Pakalpojuma maksai papildus radītie zaudējumi piedzenami Civillikumā noteiktajā kārtībā, proti, tiesas ceļā. Šajā gadījumā normatīvais regulējums nenosaka konkrētu naudas summas apmēru, no kura patērētājs būtu tiesīgs vērsties pie pakalpojuma sniedzēja.

Savukārt krāpnieciskām darbībām ar noziedzīga nodarījuma sastāvu piemērojamas Krimināllikuma normas, kuru ievērošanu uzrauga Valsts policija.