Labdien! Kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks nepiesaka atvaļinājumus un/vai atsakās tos ņemt darba devēja noteiktajos termiņos? Vai darba devējs var nosūtīt darbinieku atvaļinājumā uz rīkojuma pamata? Saskaramies ar gadījumiem, kad darbinieks atsakās izmantot atvaļinājumus, veidojot uzkrājumus, ko uzņēmumam ir jākompensē darba attiecību beigās, kas štata samazināšanas vai augsti apmaksāta amata gadījumā var nest milzīgus tūlītējus zaudējumus. Kādus oficiālus līdzekļus uzņēmums var izmantot?
Valsts darba inspekcija jau iepriekš ir norādījusi, ka darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 107. pantā, atzīstot tās par cilvēka pamattiesībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta pirmās daļas nosacījumi par katra darba ņēmēja tiesībām uz ikgadēju, vismaz četras nedēļas ilgu apmaksātu atvaļinājumu jāuzskata par īpaši svarīgu Eiropas Savienības sociālo tiesību principu, no kura atkāpes, ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības principus, pieļaujamas, ņemot vērā Direktīvas 5. nodaļā paredzētos ierobežojumus.
Tas nozīmē, ka darbiniekam par vienu darba gadu ir tiesības uz darba devēja apmaksātu četru kalendāra nedēļu atpūtas laiku, ko vienlīdz ir pienākums izmantot, nepakļaujot sevi izdegšanai un darba devēju atbildībai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Neviens normatīvais akts neparedz darbiniekam tiesības no ikgadējā atvaļinājuma izmantošanas atteikties.
Darba likuma 149. pants un 150. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir katru gadu darbiniekam jāpiešķir ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, kura ilgums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Tikai izņēmuma gadījumos saistībā ar darba devēja īpašiem apstākļiem uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.
Tātad darba devēja pienākums ir nodrošināt atvaļinājuma piešķiršanu. Atbilstoši Darba likuma regulējumam atvaļinājuma piešķiršana notiek, pusēm vienojoties (darbinieka individuāls iesniegums), vai pēc iepriekš sastādīta un saskaņota (katra darbinieka parakstīta) atvaļinājumu izmantošanas grafika.
Praksē par atvaļinājuma piešķiršanu darba devējs izdod rīkojumu, ar tā saturu iepazīstinot darbinieku. Darba devēja rīkojums ir imperatīvs, proti, darbiniekam tas ir saistošs izpildei.
Darba likuma 69. panta ceturtā daļa noteic, ka atvaļinājuma nauda ir izmaksājama, dienu pirms darbinieks sāk izmantot tam piešķirto atvaļinājumu, ja vien darbinieks nav pats rakstveidā lūdzis, lai atvaļinājuma naudu pieskaita nākamajai darba samaksas reizei.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
