Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta pirmā daļa noteic:  pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. 

Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumu Nr.288 „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība” 2.punkts noteic, ka  sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību persona vai viņas likumiskais pārstāvis pieprasa pašvaldībā, kuras teritorijā reģistrēta personas dzīvesvieta, vai vēršoties tieši pie pakalpojuma sniedzēja šo noteikumu 7.punktā minētajos gadījumos: lai saņemtu sociālos pakalpojumus naktspatversmē, patversmē un krīzes centrā, kā arī redzes un dzirdes invalīdiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. 

Trūcīgā statusa saņemšanu regulē Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”. Šie noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis. 

Pamatojoties uz šo noteikumu regulējumu, ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19.punktā minēto (t.sk. pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais kustamais un nekustamais īpašums), tā nav noslēgusi uzturlīgumu, tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā, persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks. 

Ja īpašums, kurā dzīvo ģimene, pieder pašvaldībai un tāpēc kopdzīves partnerim nav tiesiska pamata deklarēt dzīvesvietu šajā adresē. Vēlamies norādīt, ka arī dzīvot šajā dzīvoklī bez pašvaldības atļaujas kopdzīves partnerim nav tiesību, jo  no pašvaldības īrēta dzīvokļa īrniekam, saskaņā ar noslēgto īres līgumu, nav tiesību  nodot dzīvojamo telpu apakšīrē vai iemitināt tajā personas, kuras nav iekļautas noslēgtajā īres līgumā.

Tādēļ pašvaldības Sociālajam dienestam ir tiesības atteikt trūcīgas personas statusu un sociālos pabalstus  personai, kuras deklarētā dzīvesvieta nav konkrētā pašvaldība. 

Ģimenei ir jāsakārto gan dzīvesvietas deklarēšanas, gan dzīvesvietas jautājumi, gan arī pieaugušo personu savstarpējās attiecības un tad, ja nepieciešama sociālā palīdzība, var vērties pašvaldības Sociālajā dienestā.