Sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību cilvēkam, pamatojoties uz viņa (mājsaimniecības) datiem un materiālās situācijas izvērtējumu.

Persona, vēršoties pēc sociālās palīdzības, tiek informēta par noteikumiem. Iztikas līdzekļu deklarācijā (Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. pielikums), ko paraksta klients, ir piezīme: “Deklarācijā norādītā informācija ir konfidenciāla, un uz to attiecināmas normatīvo aktu prasības sociālās drošības un fizisko personu datu aizsardzības jomā.”

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts klienta pienākums atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu vai dzīvesvietas apsekošana ir nepieciešama, veicot sociālo darbu ar klientu.

Arī MK noteikumi Nr. 809 paredz, ka sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko sociālās palīdzības pieprasītāja iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.

Apsekošanas laikā ir iespējams izvērtēt mājsaimniecības sastāvu un sociālos riskus, kā arī novērtēt dzīves vietas apstākļus visiem mājsaimniecības locekļiem. Par apsekošanas laiku ar klientu jāvienojas, tādējādi respektējot klienta privāto dzīvi, taču atsevišķos gadījumos, ja radušās šaubas par sniegtās informācijas patiesumu un tā nepieciešama lēmuma pieņemšanai, apsekošanas laiku ar klientu var nesaskaņot, norādīts Labklājības ministrijas Vadlīnijās sociālās palīdzības piešķiršanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums noteic pienākumus arī klientam:

1) aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai;

2) sniegt ziņas par sevi, sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta ieteikumus šīs situācijas uzlabošanai;

3) aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;

4) izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);

5) saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

6) atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu vai dzīvesvietas apsekošana ir nepieciešama, veicot sociālo darbu ar klientu.

Pašvaldības sociālā dienesta uzdevums ir noteikt klienta līdzdarbības pienākumus. Klienta pienākums ir aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus un sniegt ziņas par sevi, sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta ieteikumus šīs situācijas uzlabošanai.

Līdzdarbības pienākumu noteikšana un izpilde ir viens no nosacījumiem sociālās palīdzības saņemšanai jeb, ja persona atsakās izpildīt līdzdarbības pienākumus, tad sociālajam dienestam ir tiesības atteikt piešķirt pamata sociālo palīdzību un trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusu.

Līdzdarbības pienākumus dienests nosaka atbilstoši situācijas izvērtējumam un kontrolē un fiksē pienākumu izpildi.

Likuma “Par sociālo drošību” 32. panta pirmā daļa noteic: ja persona, kura vēlas saņemt vai saņem sociālos pakalpojumus, ļaunticīgi nepilda (..) līdzdarbības pienākumus, tad sociālo pakalpojumu sniedzējs pilnīgi vai daļēji var pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildīšanas brīdim.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta 5.¹ daļa noteic, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības atcelt lēmumu par pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksu pilnībā vai daļēji, ja persona darbspējīgā vecumā bez pamatota iemesla atsakās pildīt klienta pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona aprūpē bērnu.

Pašvaldības sociālā dienesta lēmumu par atbilstību vai neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un piešķirto vai atteikto sociālo palīdzību persona var apstrīdēt pašvaldības domē.

Pašvaldības domes pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.