Cik var spriest pēc aprakstītās situācijas,  komersanta darbība tiek izbeigta kārtībā, kādā to nosaka Komerclikuma 314.1 pants, proti, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu.

Atbildot uz Jūsu jautājumu: jā, par ieinteresētajām personām šajā gadījumā tiek uzskatītas visas personas, kurām varētu būt kādi prasījumi pret komersantu, proti, kreditori.

Kreditori, nepiesakot likvidatoru, riskē zaudēt iespēju vispār atgūt no komersanta jebkādus parādus. Tomēr jāņem vērā:

• kreditora pieteiktā likvidatora darbs būs jāfinansē no paša kreditora līdzekļiem. Ja vēlāk izdosies atgūt komersanta mantu, šīs izmaksas būs sedzamas no komersanta atgūtajiem līdzekļiem;
• likvidatora uzdevums būs apkopot kreditoru prasījumus, kā arī atgūt un realizēt komersanta mantu. Taču objektīvi, ja komersants jau ir nonācis šādā stāvoklī, tad, visticamāk, nekādas mantas un līdzekļu tam vairs nebūs. Taču tas tā ir ne vienmēr;
• ja komersants likvidācijas procesā nebūs spējīgs segt pieteiktos kreditoru prasījumus, tad likvidatoram saskaņā ar Komerclikumu un Maksātnespējas likumu būs pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, kas prasīs vēl papildu finansējumu vismaz 830 eiro apmērā. Jāatzīmē, ka komersanta maksātnespējas procesa gadījumā administratoram būtu nedaudz vairāk un iedarbīgāki tiesiskie instrumenti, kā kreditoru labā mēģināt efektīvāk atgūt finanšu līdzekļus, kā arī saukt pie atbildības komersanta iepriekšējās izpildinstitūcijas locekļus, kuru darbību rezultātā komersants līdz šādam stāvoklim nonācis.

Rezumējot jāteic, ka parādnieku vislabāk pazīst tā kreditori un kreditoru pašu interesēs ir pastāvīgi sekot līdzi parādnieka finansiālajai un saimnieciskai darbībai, laicīgi rīkoties parādu atgūšanas jautājumos, negaidot pēdējo brīdi.

Paši kreditori bieži vien ir vislabāk informēti par parādnieka mantisko stāvokli (agrāko) un tādēļ arī objektīvi var izvērtēt, cik lietderīga būtu sava likvidatora pieteikšana aprakstītajā situācijā un tālāko procesu iniciēšana.