Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Dzīvojamā 8 dzīvokļu mājā Rīgā vienam dzīvoklim pirms pieciem gadiem nomira īpašnieks. Pēc īpašnieka nāves dzīvoklī sāka dzīvot viņa dēls. Līdz šim brīdim īpašuma tiesības nav reģistrētas zemesgrāmatā. Kopš īpašnieka nāves netiek veikti maksājumi par dzīvokli. Ņemot vērā, ka māja ir neliela un parāds tiek uzkrāts jau piecu gadu garumā, katru gadu ir apgrūtināta apkures sezonas uzsākšana. Pārējie mājas īpašnieki regulāri saņem brīdinājumus par parādiem no komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Dzīvoklī mītošās personas dzīvesveids neliecina par trūcīgas personas statusu. Ir bijušas trīs tiesvedības, parādi nodoti ZTI, tomēr maksājumi netiek saņemti, tātad nav nekā, uz ko būtu iespējams vērst piedziņu, arī legālu ienākumu. Kādas ir mūsu kā mājas kopīpašnieku tiesības cīnīties ar šo situāciju? Vai šajā gadījumā dzīvoklis nav atzīstams par bezsaimnieka mantu un pārņemams valsts īpašumā?
Saskaņā ar Civillikuma 693. panta noteikumiem mantojums ir jāpieņem gada laikā. Ja mantojums nav pieņemts un personas īpašuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā un/vai Kadastra informācijas sistēmā persona nav norādīta kā tiesiskais valdītājs, tad nekustamais īpašums (dzīvoklis) var tikt atzīts par bezmantinieka mantu: ieinteresētā persona ceļ attiecīgu prasību tiesā.
Plašāku informāciju jūs varat atrast LV portāla publicētajā skaidrojumā “Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu”. Tāpat ir ieteicams iepazīties ar LV portāla e-konsultāciju “Bezmantinieka manta ir tikai tad, ja nav līgumisko, testamentāro vai likumisko mantinieku vai tie no mantojuma atteikušies” un skaidrojumu “Zemesgrāmatā nereģistrēts dzīvoklis – kādi ir īpašuma ieguvēja pienākumi”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
