Civillikuma 416.panta pirmā daļa ir noteikts: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies, vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta pienākas pašvaldībai.

Tātad par bezmantinieka mantu var runāt tad, ja mantojuma atstājējam nav līgumisko, testamentāro vai likumisko mantinieku vai tie no mantojuma ir atteikušies.

Dēla, kurš pieņēma sava tēva mantojumu, bet nomira, nepaguvis apstiprināties mantojuma tiesībās, mantojuma masa var tikt atzīta par bezmantinieka mantu, ja pēc viņa nāves tiek uzsākta mantojuma lieta, un tā tiek izbeigta, jo nav pieteikušies mantinieki.

Mantojuma lietu notārs var uzsākt pēc mantinieku vai kreditoru iesnieguma, izsludināt mantojuma atklāšanos ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un tikai tad, ja  neviens mantinieks nepieteiksies, īpašums tiks atzīts par bezmantinieka mantu.

Pēc likuma aicināti mantot ir laulātais un radinieki. Saskaņā ar Civillikuma 404.pantu mantošanas kārtībā ir četras likumisko mantinieku šķiras: pirmā šķirā manto visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem no vienas puses un mantojuma atstājēju no otras puses nav citu lejupējo, kam būtu tiesības mantot; otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni; trešajā un ceturtajā šķirā manto tālākie radinieki. Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Tomēr neviens nav spiests pieņemt viņam piekritušo mantojumu, bet katrs var pēc savas izvēles to pieņemt vai to atraidīt.

Ja kādā šķirā atkrīt pirms citiem aicinātais mantinieks, mantojums pāriet uz viņa līdzmantiniekiem, kuriem ir tāda pati mantojuma tiesība. Ja atkrīt arī līdzmantinieki, tad mantojums pāriet personām, kas šajā pašā šķirā aicinātas mantot pēc mantojuma atstājēja; ja šajā šķirā nav tādu, kam ir tiesības mantot, vai ja atkrīt visi šīs šķiras mantinieki, mantojums pāriet nākamās šķiras mantiniekiem.

Lai iegūtu mantojumu, mantiniekiem jāpiedzīvo tā atklāšanās un vienlaikus aicinājums mantot, kā arī nepieciešams, lai aicinātais izteiktu nepārprotamu gribu pieņemt viņam piekritušo mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā, var iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu.

Ja mantinieki ir zināmi un uzaicināti ar zvērināta notāra paziņojumu, bet noteiktā kārtībā savu gribu neizsaka, var uzskatīt, ka viņi mantojumu ir atraidījuši.

Ja mantot aicinātie pirmās šķiras mantinieki un laulātais neizteiks gribu pieņemt mantojumu, ir iespēja mantot otrās šķiras mantiniecei – mātei. Tas nozīmē, ka mātei ir tiesības vērsties pie notāra un iesniegt mantošanas iesniegumu.

Manta, ko mantinieks ir pieņēmis, nevar tikt atzīta par bezmantinieku mantu.

Turklāt jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kurš saņems dēla mantojumu, mātes īpašumā joprojām paliek dzīvokļa viena otrā domājamā daļa, kas dod tiesības viņai dzīvot dzīvoklī.

Tā kā šī atbilde sniegta, pilnībā nepārzinot konkrētos lietas apstākļus, par mantojumu ieteicams konsultēties pie zvērināta notāra. Zvērinātu notāru saraksts ir pieejams https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map.