Lai sniegtu precīzāku atbildi, ir jāzina konkrēta pašvaldība, kuras teritorijā dzīvojat. Jo pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā pirmām kārtām regulē likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (14.pants), nosakot personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, un tās ir:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,
b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,
c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas; 

1¹) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.² panta pirmajā daļā, 28.³ panta pirmajā daļā vai 28.⁴ panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:
a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,
b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,
c) politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas; 

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;  

4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi; 

4¹) maznodrošinātas politiski represētās personas;

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

6) attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas.

Savukārt saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu ir nodrošināmas

• personas, kuras jāizvieto no dzīvojamās mājas sakarā ar mājas slikto tehnisko stāvokli;
• denacionalizēto māju īrnieki, kuri dzīvojamo telpu lietojuši līdz denacionalizācijai un ir saņēmuši īpašnieka uzteikumu, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;
• maznodrošinātas personas dzīvokļa apstākļu uzlabošanai;
• personas, kuras īrē dzīvojamo telpu sociālā dzīvojamā mājā, strādā un regulāri
pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

Kā var spriest no Jūsu jautājuma, nevienā no iepriekš minētajām iedzīvotāju kategorijām neiekļaujaties.

Taču likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 15.pantā ir noteikts, ka pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu vispārējā kārtībā. Tādēļ Jums jāvēršas savā pašvaldībā, lai sīkāk noskaidrotu iespēju saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

Rīgā konsultācijas dzīvokļa jautājumos sniedz Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļa (Brīvības ielā 49/53, 5.stāvā).