Spriežot pēc jautājumā ietvertās informācijas, esat nonākuši patiešām nepatīkamā situācijā. Uz šo gadījumu attiecināms likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.un 28.¹pants.

28.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas

Dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

28.¹ pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas;

2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās personas.

Šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2.punktā paredzētajā gadījumā izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tā kā dzīvokļa īpašniece ir pašvaldība, tai atbilstoši likumā noteiktajam ir tiesības lauzt īres līgumu un šādus īrniekus no dzīvojamās telpas izlikt.

Jautājums ir par to, cik informēta ir pašvaldība par tai piederošā dzīvokļa īrnieku uzvedību un cik ieinteresēta aizstāvēt pārējo dzīvokļu īpašnieku intereses. Ja, piemēram, īrniekiem dzīvojamā platība piešķirta kā pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kādam no ģimenes locekļiem ir invaliditāte, bez pajumtes šos cilvēkus atstāt nevarēs, ja vien pašvaldībai nav citas dzīvojamās platības, ko viņiem ierādīt.

Lai argumentētu, kādēļ Jūsu mājā radīti neciešami apstākļi, ir vajadzīgi reāli pierādījumi; tas nozīmē, ka agresīvas uzvedības un, piemēram, uguns kurināšanas gadījumos nekavējoties jāizsauc pašvaldības policija, lai tā fiksē pārkāpumus un sastāda protokolus, un ir jāsavāc arī pārējo dzīvokļu īpašnieku rakstiskas liecības.

Iespējams, ka pārējo dzīvokļu īpašnieku aktīva rīcība, policijas klātbūtne un pašvaldības (kā dzīvokļa īpašnieka) bargāki brīdinājumi īrnieku uzvedību uzlabos.

Ja tas nelīdzēs, tad, kā teikts likumā, ar savāktajiem pierādījumiem varat vērsties tiesā ar prasību par šā dzīvokļa īrnieku izlikšanu.