Pašvaldībām ar likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir noteikts, ka jānodrošina mājoklis no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām. 

Likuma 14.panta „Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām” 1.punkta 5.daļā ir rakstīts: „Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;/../”

 Uz šā likuma pamata pašvaldībās ir pieņemti vietējie normatīvie akti – saistošie noteikumi, kuros arī ir iekļauts analogs tiesiskais regulējums.

Tātad, ja no ieslodzījuma atbrīvota persona atbilst minētajiem kritērijiem, pašvaldība dzīvojamo platību viņai ierāda likumīgi.

Ja arī pārējie mājas iemītnieki  protestēs pret attiecīgo pašvaldības lēmumu, viņi, visticamāk, saņems atbildi ar šādu pamatojumu par dzīvojamās telpas ierādīšanas likumību.

Mierinājumam var teikt, ka nav taču zināmi jaunā kaimiņa pašreizējie tikumi – varbūt viņš pēc soda termiņa izciešanas vēlēsies dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. (Īstenībā no personas datu aizsardzības viedokļa apkārtējai sabiedrībai nebūtu jāzina par šā cilvēka sodāmību un pagātni.)

Krimināllikums nosaka – ja brīvības atņemšanas  sods piespriests par slepkavību, pēc atbrīvošanas personai tiek piemērota policijas kontrole uz trim gadiem (117.pants).

Tātad, sagaidot jauno kaimiņu, Jums ir vairākas iespējas tam sagatavoties: 1) parūpēties par mājokļa durvju drošību un neglabāt atslēgas zem kājslauķa kāpņu telpā; 2) neatstāt bērnus bez uzraudzības; 3) tiklīdz kaimiņu sāks apciemot aizdomīgas personas vai troksnis dzīvoklī pārējiem mājas iedzīvotājiem traucēs naktsmieru, ziņot par to policijai; 4) ja kaimiņa uzvedība kļūs neciešama, saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” (28.un 28.¹pants) varat pašvaldībai kā dzīvokļa īpašniecei pārtraukt īres līgumu ar īrnieku, kas  pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā mājā neiespējamu.