Jāsāk ar to, ka dzīvesvietas deklarēšana un tiesības pastāvīgi dzīvot norādītajā dzīvesvietā faktiski ir divas dažādas lietas. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.pantā noteikts: „Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.” Deklarēšanās mehānisma galvenais mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, un patiešām saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmo daļu nav pamata deklarēto dzīvesvietu anulēt. Taču īstenībā tam nav nekādas nozīmes.

Civiltiesiskas saistības rada un noteicošais ir dzīvojamās telpas īres līgums. Jūsu minētās sievietes šķirtais vīrs nevarēja deklarēties minētajā mājā padomju laikos, jo tad dzīvesvietas deklarēšana nepastāvēja, bet gan pieraksta sistēma, kas bija balstīta uz īres līgumu.

Tālāk ir svarīgi – vai šķirtajam vīram ir īres līgums, uz kādu termiņu tas noslēgts un uz kādām dzīvojamām telpām attiecas, kādi nosacījumi tajā iekļauti.

Ja persona ilgstoši nekārto komunālos maksājumus un nemaksā par īri, mājas īpašniecei ir jāvēršas tiesā ar pieteikumu par šāda īrnieka izlikšanu ar tiesas spriedumu. Taču pirms tam būtu nepieciešama jurista konsultācija, lai sakārtotu visus nepieciešamos pierādījumus un dokumentus.