Dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašniekiem un zemesgabalu īpašniekiem ir savstarpējs pienākums noslēgt zemes nomas līgumu dalītā īpašuma gadījumā. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka dzīvokļa īpašniekam pienākumu maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Neatkarīgi no tā, vai starp iesaistītajām pusēm ir bijis noslēgts līgums un ir veikta samaksa par ēkas īpašnieka lietošanā esošo zemi, zeme ir ēkas īpašnieka lietošanā visu piespiedu nomas tiesisko attiecību pastāvēšanas laiku.

Saskaņā ar Civillikuma 1893. pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt vispārējais noilguma termiņš ir noteikts Civillikuma 1895. pantā un paredz, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto 10 gadu laikā.

Zemesgabala īpašnieks zemes nomas maksu var prasīt tikai no tām personām, kuras attiecīgajā periodā bija dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma īpašnieks.

Ēkas īpašniekam ir jāizvērtē zemes īpašnieka prasījumu pamatotība un iespēja vienoties par piespiedu nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu un zemes nomas maksu. Ja puses nespēj vienoties, gan dzīvojamās mājas īpašniekam, gan zemes īpašniekam domstarpību izšķiršanai ir tiesības vērsties tiesā.