Civillikuma 403. pants noteic, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu.

Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 404. pantam mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1) pirmajā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;

2) otrajā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;

3) trešajā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;

4) ceturtajā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Atbilstoši Civillikuma 396. pantam, ja mirušajam laulātajam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto vai ja minētās personas atkrīt, tad pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un bez tam dzīvokļa iekārtu. Ja mirušajam laulātajam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto, ne augšupējo, ne īsto brāļu vai māsu vai to bērnu, ne pusbrāļu vai pusmāsu vai to bērnu vai ja minētās personas atkrīt, tad visu mantojumu dabū pārdzīvojušais laulātais.

Tas nozīmē, ka lasītāja aprakstītajā situācijā tēva mantojums tiks sadalīts starp laulāto un bērniem līdzīgās daļās, ja vien mantojuma atstājējs nebūs atstājis pēdējās gribas rīkojumu, kā dalāms mantojums viņa nāves gadījumā, jo testamentārā un līgumiskā mantošana būs prioritāra pret likumisko.

Jāņem vērā arī normatīvajos aktos noteiktās mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā tiesības iesniegt mantojuma lietā iesniegumu par pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu, ja mantojamā manta iegūta laulības kopdzīves laikā, kā arī pārdzīvojušā laulātā kā neatņemamās daļas tiesīgā tiesības izprasīt savu neatņemamo daļu no mantojuma.