Noilguma institūtu izpildes procesā regulē procesuālās tiesību normas, kas ietvertas Civilprocesa likuma 546., 547. un 547.¹ pantā, kā arī citās speciālās tiesību normās.

Izpildes procesā jānošķir termiņš piespiedu izpildes uzsākšanai un izpildes termiņš (noilgums izpildu darbību veikšanas pieļaujamībai). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 546. pantu izpildu dokumentu piedzinējs var iesniegt tiesu izpildītājam piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikti citi noilguma termiņi. Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa (10 gadi) tecējums sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas. Tādējādi minētā norma nosaka termiņu, kādam iestājoties piedzinējs zaudē tiesības piespiedu kārtā prasīt attiecīga nolēmuma izpildi.

Savukārt Civilprocesa likuma 547. pantā regulēts jautājums par izpildu dokumenta iesniegšanas termiņa pārtraukšanas nosacījumiem. Civilprocesa likuma normas nosaka termiņu piespiedu izpildes uzsākšanai, proti, izpildu dokumenta iesniegšanai, bet nenosaka vispārēju termiņu, kura ietvaros pieļaujams īstenot izpildes procesu.

Vienīgais izņēmums ir Civilprocesa likuma 547.¹ pants, kas atzīstams par speciālo normu attiecībā uz ārvalstu nodokļu prasījumu piespiedu izpildes termiņu. Izpildes termiņu šādā gadījumā nosaka pati kompetentā ārvalsts iestāde. Lai gan minētā tiesību norma neprecizē izpildes termiņa tecējuma sākuma brīdi, šādā gadījumā izpildes termiņš būtu skaitāms no dienas, kad izpildu dokuments iesniegts piespiedu izpildei, jo līdz ar brīdi, kad zvērināts tiesu izpildītājs stājas pie izpildes, tiek sāktas izpildu darbības.

Papildus minētajam citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši izpildes termiņi attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietās piemērotu sodu izpildi, kā arī administratīvo aktu izpildi, tostarp skaidri nosakot šāda termiņa tecējuma sākuma dienu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 300. panta otro daļu lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums iesniegts piespiedu izpildei. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par izpildu lietvedības apturēšanu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildu lietvedības atjaunošanai.

Savukārt Administratīvā procesa likuma 360. panta ceturtā daļa konkrēti nosaka administratīvā akta izpildes termiņu, proti, administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Aprēķinot noilgumu, atskaita laiku, uz kuru administratīvā akta darbība bija apturēta. Noilguma termiņā neieskaita arī laiku, kad administratīvā akta adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā seši gadi.

Tādējādi noilguma termiņš piespiedu izpildes procesa īstenošanai attiecināms tikai uz normatīvajos aktos īpaši noteiktiem gadījumiem.