E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 29759
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Kas ir dzīvokļu īpašnieku kopība

J
jautā:
23. jūnijā, 2023
Ļubova

Labdien! 2022. gadā tika pieņemti būtiski grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas daļēji ieviesa Senāta atziņas, t. i., nosakot dzīvokļu īpašnieku kopību par īpašu tiesību subjektu. Rīgas domes 2020. gadā sagatavotajā pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas shēmā īpaši uzsvērts, ka ir jāizveido DzĪS atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasībām. Šī likuma 51. panta trešā daļa nosaka: “Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, [..].” Vai, ņemot vērā grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, ar “dzīvokļu īpašnieku sabiedrību” likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. panta ietvaros būtu viennozīmīgi jāsaprot arī pati dzīvokļu īpašnieku kopība? Vai arī tikai kāds juridiskā statusa dzīvokļu īpašnieku veidols? Vai šajā gadījumā nav pretrunu abu normatīvo aktu tiesību normās?

A
atbild:
19. jūlijā, 2023
Rīgas dome
Mārtiņš Vilemsons, Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja p. i.

2022. gada 13. aprīlī stājās spēkā izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā, kurā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Ar šīm izmaiņām tika ieviesta augstākās tiesas judikatūra.

Iepriekšējā tiesas judikatūrā neapmierinātie dzīvokļu īpašnieki un trešās personas varēja vērsties tikai pret visiem pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 7. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-201/2015 norādīts, ka prasība par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem ceļama pret visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri lēmumu pieņēmuši. Identiski secinājumi pēc tam bija redzami tiesas judikatūrā. “Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nav juridiska persona un tieši neatbilst Civilprocesa likumā noteikto subjektu lokam, un attiecīgi nevar piedalīties civilprocesā, t. i., būt lietā kā atbildētāja, apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi par atbildētājiem tos dzīvokļu īpašniekus, kas pieņēmuši apstrīdētos lēmumus.”

2019. gadā judikatūra mainījās, un dzīvokļu īpašnieku kopība tika atzīta kā tiesību subjekts. “Tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām, piemēram, slēdzot līgumu ar pārvaldnieku, un atsevišķos gadījumos arī tiesiskajās attiecībās, kas pastāv dzīvokļu īpašnieku kopības ietvaros, visu dzīvokļu īpašnieku interesēs rīkojas dzīvokļu īpašnieku kopība kā tiesību subjekts, ciktāl šādas tiesiskās attiecības attiecas uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.”

Šie un citos spriedumos minētie motīvi tika iedzīvināti spēkā esošajā Dzīvokļa īpašuma likuma redakcijā. Šāds regulējums nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts, vai īpašnieki to vēlas vai nevēlas, lai nodalītu kolektīvo ēkas īpašnieku atbildību no katra atsevišķa īpašnieka. Piemēram, situācijā, kad notiek ēkas jumta remonts un tiek pārkāptas līgumsaistības, juridiski šis jautājums tiek risināts starp dzīvokļu īpašnieku kopību kā personu un uzņēmēju.

Fakts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts, nemaina to, ka faktiski darbi tiek veikti un saskaņoti ar biedrības vai konkrētas pilnvarotās personas pārstāvniecību.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. panta trešā daļa nosaka, ka pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus, ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

Lasot likumu sistēmiski, var secināt, ka konkrētā tiesību norma attiecas uz tipisko pašvaldības vienošanos ar biedrību, kura darbojas kopības interesēs. Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir pieņemts 1995. gadā. Līdz ar to tajā lietotā terminoloģija ir novecojusi. Iepriekš minētā likuma 51. panta pirmā daļa nosaka, ka mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce tiek veidota, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību. Ticams, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce esošajā redakcijā ir domāta kā dzīvokļu īpašnieku kopība. Tātad kopība vienojas par reģistrējamas sabiedrības (mūsdienās – biedrības) veidošanu, kurai pašvaldība nodod mājas pārvaldīšanas tiesības.

Līdz ar to secināms, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nav likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. panta trešajā daļā norādītā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Starp iepriekš minēto likumu un Dzīvokļa īpašuma likumu nav konstatējamas pretrunas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 126 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas