Komercsabiedrības valdes galvenais pienākums ir vadīt un pārstāvēt komercsabiedrību (Komerclikuma 221. panta pirmā daļa). Vispārēji valdes locekļi, tostarp valdes priekšsēdētājs, nav uzskatāmi par darbiniekiem Darba likuma izpratnē, tādēļ darba līgumu ar valdes locekli vai valdes priekšsēdētāju par šo pienākumu izpildi var arī neslēgt. Valdes locekļa darbības tiesiskais pamats saskaņā ar Komerclikuma normām ir pilnvarojums, kuru tam piešķīrusi dalībnieku sapulce vai cita institūcija, ja to noteic statūti. Šādā gadījumā dibinātajās attiecībās nav piemērojami darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti.

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 2. panta pirmo daļu Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem, neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Tātad, ja ar valdes locekli tiek slēgts darba līgums, saistoši ir Darba likuma noteikumi.

Norādāms, ka uzņēmuma un valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja tiesisko attiecību pamatā jābūt tādam līgumam, kas atbilst faktiskajam valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja tiesību un pienākumu apjomam, atspoguļojot līdzēju patieso gribu. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam personas no vairākiem līgumu veidiem var izvēlēties, tieši ar kuru sevi saistīt, uzņemoties par atlīdzību veikt noteiktu darbu (uzdevumu) citas personas labā. Lēmuma pieņemšana, tieši ar kuru līguma veidu atbilstoši tiesiskajam regulējumam saistīt konkrētās tiesiskās attiecības, ietilpst līgumslēdzējpušu kompetencē.

Lai pareizi konstatētu, vai konkrēta darba (uzdevuma) veikšana notiek tieši darba tiesiskajās attiecībās, ir jāvērtē, vai pastāv darba tiesisko attiecību pazīmju kopums. Proti, Darba likuma 28. panta otrā daļa nosaka, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, savukārt darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba likuma 41. panta otrā daļa nosaka –, ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam. No iepriekš minētā izriet, lai konstatētu, vai starp personām pastāv darba tiesiskās attiecības, ir jākonstatē, ka:

• darbinieks un darba devējs ir vienojušies par konkrētā darba veikšanu;
• darbinieks un darba devējs ir vienojušies par samaksu;
• darbinieks pakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai, rīkojumiem;
• viena no pusēm ir sākusi veikt nolīgtos pienākumus.

2013. gada 11. septembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija (Senāts) lietā Nr. A42874509 pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā cita starpā tiek skaidrots, ka valdes locekļi ir tiesīgi pildīt dažādus pienākumus, nenodibinot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību. Administratīvā apgabaltiesa un Senāts norādīja, ka Komerclikuma 221. panta pirmā daļa noteic, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.