Labdien! Dzīks iesniedza pret mani sūdzību tiesā par parādu piedziņu. Tiesa piesprieda samaksāt parādu, nokavējuma naudu un tiesas izdevumus. Lietu pārņēma tiesu izpildītājs. Es parādu maksāju tiesu izpildītājas kontā. Pēc trim mēnešiem Dzīks pieskaitīja rēķinam par īri vēl 150 eiro, it kā par jurista izdevumiem.
Pieteikumā tiesai par šo summu nebija informācijas, kā arī tiesas spriedumā nebija norādīta attiecīgā summa. Vai Dzīks drīkst šādi rīkoties un pēc tiesas lēmuma palielināt parādu?
No jautājumā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem ir noprotams, ka pēc tam, kad spēkā stājās tiesas spriedums par parāda piedziņu no jums, attiecīgā sprieduma izpilde tika nodota zvērinātam tiesu izpildītājam. Zvērināts tiesu izpildītājs uzsāka izpildu lietvedību, kuras ietvaros jūs ar spriedumu piedzīto parādu pilnībā samaksājāt.
Pastāvot šādiem apstākļiem, ka civillieta ir izskatīta tiesā un tiesas spriedums par parāda piedziņu ir stājies likumīgā spēkā, jau izskatītās civillietas ietvaros nav iespējams palielināt parāda summu, kā arī papildus prasīt tiesāšanās izdevumus, kas netika piedzīti ar tiesas spriedumu jau izskatītajā lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203. panta piekto daļu spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Likuma “Par tiesu varu” 16. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un kad tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts, vai arī augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai to grozījusi, spriedumu neatceļot. Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.
No minētā izriet –, ja spriedums ir stājies spēkā, to nav iespējams atcelt, izņemot īpašus likumā paredzētus gadījumus, kā arī to nav iespējams grozīt un papildināt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta otrajā daļā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].
Tātad, ja Dzīks vēlējās no jums prasīt arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus, kas attiecas uz tiesvedību, tas bija darāms konkrētās tiesvedības ietvaros.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. pantu katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Līdz ar to, ja Dzīks uzskata, ka esat tam parādā papildu summu un tā tiesības ir aizskartas, tad Dzīks būtu jāvēršas tiesā ar jaunu prasības pieteikumu, lūdzot piedzīt parādu konkrētā apmērā. Jebkurā gadījumā, ja jūsu un Dzīks starpā pastāv strīds par jebkādu citu summu samaksu, kas nebija aptvertas ar tiesas spriedumu un ir papildus radušās, Dzīks būtu jāuzsāk jauns parāda atgūšanas process.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!